Satversmes tiesā pasludinās spriedumu lietā par prasību Saeimas deputātiem vakcinēties pret Covid-19
Savukārt plkst.13 ST par nolēmumu informēs preses konferencē.
Sākotnēji tiesa lietu izskatīja rakstveida procesā un spriedumu bija plānots pasludināt 3.maijā, bet vēlāk lietu tika nolemts skatīt ar lietas dalībnieku piedalīšanos.
Lieta ir ierosināta pēc bijušās Saeimas deputātes Jūlijas Stepaņenko (“Suverēnā vara”) konstitucionālās sūdzības. Viņa līdz 2021.gada 15.novembrim nebija uzrādījusi Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijai apstrīdētajā normā prasīto Covid-19 drošības sertifikātu, tādēļ līdz pat normas atcelšanai nevarēja piedalīties Saeimas darbā gan klātienē, gan attālināti. Stepaņenko bija vienīgā deputāte, kura visu minētā likuma darbības laiku nepiedalījās parlamenta darbā, jo bija izvēlējusies nevakcinēties un neuzrādīja arī pārslimošanas sertifikātu.
Iesniedzējas vērtējumā, viņas iespēja pildīt Saeimas deputātes pienākumus bijusi atkarīga no tā, vai viņa ir vakcinējusies pret Covid‑19, tādējādi esot aizskartas viņas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, kā arī tiesības piedalīties valsts darbībā.
Atbilstoši likuma “Par pagaidu papildu prasībām Saeimas deputātu un pašvaldības domju deputātu darbam” 2.pantam no 2021.gada 15.novembra Saeimas darbā bija tiesīgi piedalīties tikai deputāti, kas uzrādīja sadarbspējīgus Covid-19 sertifikātus, kas apliecināja vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, kā arī deputāti, kas saņēmuši medicīnas speciālistu atzinumu par vakcinācijas atlikšanu uz noteiktu laiku un uzrādījuši sadarbspējīgu sertifikātu par negatīvu veiktā testa rezultātu. Apstrīdētā norma bija spēkā līdz 2021.gada 31.martam.
Satversmes 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību. Satversmes 101.panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam Latvijas pilsonim ir tiesības likumā paredzētajā veidā piedalīties valsts un pašvaldību darbībā, kā arī pildīt valsts dienestu.
Politiķes skatījumā, kaut arī apstrīdētajā normā noteiktais pamattiesību ierobežojums varētu būt saistīts ar sabiedrības veselības un drošības aizsardzību, tas neesot samērīgs.
Šo mērķi varot sasniegt ar saudzējošākiem līdzekļiem, piemēram, nodrošinot regulāru Covid‑19 testu veikšanu visiem Saeimas deputātiem, ja Saeimas darbs notiek klātienē, vai arī pieļaujot Saeimas darbu attālināti. Turklāt sabiedrības gūtais labums esot mazāks nekā Stepaņenko tiesībām nodarītais kaitējums, apgalvoja politiķe.
