“SEB banka” brīdina par krāpnieku aktivizēšanos
Otrais šobrīd aktuālais krāpnieku fokuss – zvani no it kā policijas un bankas drošības dienesta, ziņojot par to, ka kāds vai nu mēģina ņemt kredītu “uz jūsu vārda”, vai mēģina izņemt lielu naudas summu bankas filiālē “ar jūsu izsniegto pilnvaru”.
“SEB bankas” Drošības pārvaldes vadītājs Mārcis Pelcis norāda, ka pēc statistikas datiem joprojām daudz ir to, kuri uzķeras. Jau iepriekš banka brīdināja klientus, ka martā un aprīlī krāpnieki aktivizēsies, jo sākas ienākumu deklarāciju iesniegšana un nodokļu atmaksa, kā arī aprīlī gaidāma pirmā atbalsta izmaksa kredītņēmējiem. Tagad klienti jau saņem vēstules no it kā VID par nodokļu atmaksu.
Tāpat Pelcis atgādina, ka arī par kompensācijas izmaksa kredītņēmējiem notiks automātiski, tai nekur nav jāpiesakās un vienīgais saziņas kanāls, ko banka izmantos, lai informētu klientus par kompensāciju, būs internetbanka.
Šobrīd bankas klienti saņem krāpnieciskas vēstules, kurās rakstīts, ka “jūsu nodokļu atmaksa ir gatava izmaksai. Lai saņemtu savu atmaksu, varat noskenēt QR kodu vai noklikšķināt uz saites zemāk un, sekojot nākamajiem soļiem, izmantojot pagaidu kodu”. Uzklikšķinot uz saites un ievadot kodu, atveras it kā VID lapa, kurā var redzēt aprēķināto nodokļa summu un tiek prasīts ievadīt klienta personas kodu un tālruņa numuru.
Galvenā pazīme, kas palīdz atpazīt to, ka lapa ir krāpnieku darbs, ir lapas adrese, skaidro Pelcis.
Turklāt, krāpnieki bieži noslinko – daudzas lapas sadaļas un pogas atstāj neaktīvas, proti, uzklikšķinot virsū, tās neatveras.
Tāpat pēdējā solī, lai “apstiprinātu” izmaksu, jāievada arī internetbankas pieejas dati. Lai gan realitātē, iesniedzot deklarāciju, cilvēki norāda savu bankas konta numuru un ar to arī pietiek, lai atmaksu saņemtu.
Pelcis uzsver, ka tas viennozīmīgi ir krāpniecisks mēģinājums izvilināt datus vai piespiest kaut ko apstiprināt ar “Smart-ID”. Piemēram, krāpnieki var prasīt ievadīt Smart-ID kodus, lai it kā apturētu darījumu vai nobloķētu kontu. Nākamais līmenis var būt lūgums, lai klienti paši izņem visu naudu no konta un atdod “uzglabāšanai” it kā policijas darbiniekam, lai neviens nevarētu cilvēku izkrāpt.
Ja zvanītāji stāsta par slepeno policijas operāciju, mēģina iebiedēt, ka dati un naudas līdzekļi nav drošībā, aicina nosaukt datus, apstiprināt darījumus, atdot bankas karti it kā bankas vai policijas kurjeram vai izņemt naudu pašiem un nodot to glabāšanai it kā policijas darbiniekam, ir noteikti jāpārtrauc jebkāda veida komunikācija ar zvanītājiem. Tāpat jāatceras, ka ne banka, ne Valsts policija neizmanto saziņai tādas komunikācijas platformas kā “WhatsApp” vai “Telegram”, skaidro Pelcis.
Pēc aktīvu apmēra “SEB banka” 2022.gada beigās bija otra lielākā banka Latvijā, liecina Latvijas Bankas informācija.
