“SEB banka”: Nekustamā īpašuma cenu kāpumu tuvākā gada laikā sagaida 53,2% Latvijas iedzīvotāju

Savukārt mājokļu cenu krituma prognozētāju īpatsvars samazinājies par 3,2 procentpunktiem un veido 10,2%.

Neitrāli noskaņoto iedzīvotāju daļa, tas ir, tie, kuri pieļauj, ka mājokļu cenas tuvākā gada laikā nemainīsies, šobrīd veido 24,1%, kas ir mazliet vairāk nekā pavasarī. Savukārt 12,5% respondentu nav konkrēta viedokļa par nekustamā īpašuma cenu iespējamām izmaiņām.

Visaugstākais mājokļu cenu pieauguma prognozētāju īpatsvars joprojām saglabājas Zemgalē – 69,5%. Seko Vidzeme, kur optimistiski noskaņoto iedzīvotāju daļa pieaugusi par 13 procentpunktiem un šobrīd veido 57,8%.

Nekustamā īpašuma cenu kāpuma prognozētāju īpatsvars pieaudzis arī Kurzemē un Rīgas reģionā, sasniedzot attiecīgi 52,5% un 47,6%. Savukārt Latgalē optimistu kļuvis nedaudz mazāk, lai gan joprojām tur mājokļa vērtības pieaugumu sagaida vairāk iedzīvotāju nekā Rīgas reģionā – attiecīgi 54,3%.

Tomēr Latgalē ir arī visvairāk to, kuri prognozē nekustamā īpašuma cenu samazināšanos – 14,9%. Seko Rīgas reģions, kur pusgada laikā pesimistu daļa nedaudz samazinājusies un šobrīd veido 11,7%.

SEB Mājokļu cenu indikatora vērtība – starpība starp mājokļu cenu kāpuma un cenu krituma prognozētāju skaitu – šogad rudenī ir par 4,8 punktiem lielāka nekā pavasarī un veido 43 punktus.

Analizējot respondentu atbildes dažādās sociālekonomiskajās grupās, secināts, ka visvairāk nekustamā īpašuma cenu kāpuma sagaidītāju ir starp iedzīvotājiem vecumā no 35 līdz 54 gadiem, kā arī vecumā no 18 līdz 24 – apmēram 56%. Tāpat līdzīgi ir noskaņotas mājsaimnieces (57,5%), strādnieki (57,2%) un pensionāri (55,2%).

Visvairāk to, kuri sagaida, ka nekustamais īpašums kļūs lētāks, ir starp bezdarbniekiem (20,5%) un augstākā un vidējā līmeņa vadītajiem (15,9%).

Ienākumu ziņā visvairāk to, kuri prognozē cenu kāpumu, ir starp zemu un vidēji zemu ienākumu saņēmējiem – attiecīgi 59,6% un 58,4%. Vismazāk – starp augstu ienākumu saņēmējiem (48,8%).

“SEB bankas” ekonomists Dainis Gašpuitis skaidro, ka līdz šim atvaļinājumu laiks ir atsaucies arī nekustamā īpašuma tirgus aktivitātē, kas bijusi visnotaļ relaksēta. Lai arī ekonomikas atgūšanās ir nedaudz ievilkusies, 2025.gada perspektīvas šķiet optimistiskākas.

Gašpuitis norāda, ka pasaules centrālās bankas, jo īpaši Eiropas Centrālā banka, jau ir sākušas likmju mazināšanas ciklu, kas turpināsies. Šīs ziņas izskanēšana informatīvajā telpā stiprinājusi pārliecību par nekustamā īpašuma cenas pieaugumu un devusi signālu par kredītu pieejamības uzlabošanos.

Nostabilizējusies arī inflācijas vide, atzīmē Gašpuitis. Tādēļ no otrā ceturkšņa vērojams pakāpenisks pieaugums pieprasījumam pēc kredītiem mājsaimniecībām. Tas norāda, ka interesentu pieplūdums tirgū ietekmēs arī cenas. Gašpuitis prognozē, ka nākamgad aktivitāte tirgū būs augstāka nekā šogad.

Aptauja veikta 2024.gada augustā sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Ar stratificētās nejaušās izlases metodi aptaujāti 1002 Latvijas pastāvīgie iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 75 gadiem visā Latvijā, veicot tiešās intervijas respondentu dzīves vietās.