SEPLP: Vardarbīga attieksme pret žurnālistiem pēdējos gados ir pastiprinājusies
SEPLP norāda, ka Latvijas Radio Redakcionālās padomes vēstuli uztver ar vislielāko nopietnību.
“Ir ļoti satraucoši dzirdēt, ka sabiedrisko mediju darbinieki uzskata, ka samazinās viņu vārda brīvības un redakcionālās neatkarības robežas. Nevar noliegt, ka pēdējos gados ir ievērojami pastiprinājusies vardarbīga attieksme pret sabiedrisko mediju un citu kvalitatīvu mediju žurnālistiem, kas neizbēgami ietekmē viņu spēju veikt savu darbu. Šāda attieksme, ko attiecībā pret sevi ir izjutuši arī SEPLP locekļi, ir absolūti nepieņemama,” uzsver SEPLP.
Mediju uzraugs atgādina, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā definētie sabiedrisko mediju pamatprincipi noteic, ka sabiedriskie mediji ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā, un ka valsts nodrošina sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Šo principu ievērošana vienmēr ir bijusi un būs SEPLP galvenais uzdevums, kas prasa attiecīgu izpratni plašākā sabiedrībā, tai skaitā politiķu un lēmumu pieņēmēju vidū.
“Pie tā ir jāturpina strādāt, ne tikai publiski diskutējot, bet arī pieņemot attiecīgus lēmumus,” uzskata SEPLP pārstāvji.
Savukārt komentējot kritiku par nepieciešamību sagatavot un publicēt LTV redakcionālo politiku par izvēles, atlases un publicēšanas kritērijiem “Lsm.lv” rubrikā “Ārpus ētera”, SEPLP uzsver, ka tas nav bijis vērsts uz viedokļu daudzveidības samazināšanu, bet gluži otrādi – viedokļu daudzveidības nodrošināšanai.
“Ir svarīgi saprast, pēc kādiem kritērijiem tiek pildīts šis svarīgais uzdevums, uz ko arī aicina SEPLP,” skaidro mediju uzrauga pārstāvji.
Latvijas Radio publiskā vēstulē vērsa uzmanību vārda brīvības un mediju neatkarības apdraudējumam.
Vēstulē norādīts, ka no vienas puses mediju brīvību apdraud sabiedrības spiediens, proti, žurnālisti ir pakļauti naida runas uzbrukumiem, kas rosina žurnālistus uz pašcenzūru.
No otras puses spiedienu rada sabiedrisko mediju “pārregulēšana un pārkontrolēšana”, kā arī valdošās varas vēlmes jeb ieskati par to, kādam ir jābūt sabiedriskajam medijam.
Vēlāk šim paziņojumam publiski pievienojās arī LTV.
