Skolotājus, mediķus un citus līdzcilvēkus aicina aktīvāk pievērst uzmanību vardarbības signāliem ģimenēs
Lai novērstu vardarbību ģimenē, medicīnas personālam, skolotājiem un citiem iesaistītajiem ir aktīvāk jāpievērš uzmanība signāliem, kuri varētu liecināt par vardarbību, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica centra “Dardedze” pārstāve Anda Avena.
Avena iepazīstināja deputātus ar centra darbību. Runājot par vardarbību ģimenē, viņa sacīja, ka vardarbība, kuru fiksē pret bērniem, nav tikai fiziskā vardarbība, bet arī emocionālā vardarbība, seksuālā izmantošana un pamešana novārtā.
“Centrs strādā, lai šos riskus varētu ātrāk pamanīt un novērst,” stāstot par centra darbību, teica Avena.
Kā būtiskus rīkus vardarbības risku mazināšanā viņa uzsvēra informatīvo materiālu nozīmi, lai, piemēram, medicīnas personāls būtu izglītotāks un varētu novērot, kā arī ziņot par iespējamu vardarbību, piemēram, sociālajam dienestam.
“Šis tiltiņš ir jāiestrādā praksē,” teica Avena, skaidrojot, ka arī medicīnas personālam ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai varētu pamanīt iespējamas vardarbības pazīmes.
Avena sacīja, ka arī skolām aktīvāk jāstrādā, lai iesaistītu speciālistus un novērstu riskus. Viņa aicināja “būt redzīgākiem”, vairāk strādāt preventīvi pie vardarbības pret bērnu novēršanas.
Avena sacīja, ka parasti ir kādas pazīmes, ka ģimenē kaut kas nav kārtībā. “Vai tur ir kāda nerūpēšanās, vai vecāku veselībā ir kādas pazīmes, kas liecina, ka kaut kas nav kārtībā,” klāstīja Avena.
Arī biedrības “Skalbes” valdes priekšsēdētāja Anda Švinka komisijas sēdes laikā teica, ka sākotnēji svarīgākais ir atpazīt vardarbību, lai pēc tam varētu rīkoties. “Ja iedzīvotāji vairāk atpazītu vardarbību, par to ziņotu, tiktu novērsts lielāks vardarbības gadījumu skaits,” teica Švinka.
Nozīme vardarbības novēršanā ir arī policijas darbā. “Ja cilvēks ziņo, ka viņam ir nepieciešama palīdzība, ja tā ir brīvdiena, tad viņam ir jāgaida līdz darba dienai,” apgalvoja Švinka, uzsverot, ka situācija reģionos atšķiras.
Švinka arī pauda, ka esot fiksēti gadījumi, kad policija netic vardarbības upuriem, piemēram, emocionālās vardarbības upuriem.
Saeimas deputāts Augusts Brigmanis (ZZS) interesējās, vai nevajadzētu domāt par sodu palielināšanu saistībā ar bērnu atstāšanu novārdā.
Nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji sacīja, ka cēloņi tam ir dažādi. Šādi nepieskatīšanas gadījumi netiek fiksēti tikai ģimenēs, kurās ir problēmas ar alkoholu, vai citas problēmas, bet bērni tiek atstāti vieni arī labi situētās, izglītotās ģimenēs, viņi norādīja.
NVO pārstāvji arī aicināja likumsargiem lielāku uzmanību pievērst tam, lai bērni automašīnās ir piesprādzēti.
Kā vēstīts, iepriekš Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē Tieslietu ministrijas (TM) Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele norādīja, ka metodes domstarpību risināšanai ģimenēs kļūst arvien skarbākas.
Iepazīstinot ar informāciju par bērnu prettiesiskas aizvešanas un aizturēšanas gadījumiem ārvalstīs, Ziemele deputātus informēja, ka strīdos par bērnu aizgādnības tiesībām vai vardarbību liela daļa ārzemēs dzīvojošo vecāku, Latvijas valstspiederīgo bēg uz Latviju, jo nevēlas strīdēties ar dzīvesbiedriem. Līdzīgi ir arī gadījumos, kad viens no vecākiem ar bērnu dodas prom no Latvijas.
Šādos gadījumos TM skaidro, ka strīds ir jāatrisina, un bēgšanas gadījumā cieš bērns. TM arī piedāvā mediāciju.
TM vērojumi liecina, ka dinamika ir nemainīga, bet metodes, ar kādām puses cenšas strīdēties un pierādīt savu taisnību, kļūst arvien skarbākas. Kādā gadījumā pirms pieciem gadiem taisnības panākšanai bērni tikuši ievietoti psihoneiroloģiskajās klīnikās, jo starptautiskie instrumenti paredz, ka šāda piesaiste konkrētai valstij ir iemesls saglabāt dzīvi šajā valstī.
