Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku rīkotāji nobažījušies par jauniešu aktivitātes samazinājumu

Pēc rīkotāju aplēsēm, nākamajos svētkos varētu piedalīties no 30 000 līdz 35 000 bērnu un jauniešu. Galīgais dalībnieku skaits būs zināms pēc tam, kad noslēgsies reģistrācija, kas ilgs visu oktobri.

Tāpat daudzviet arī pietrūkst mūzikas skolotāju. “Vispārējās izglītības mūzikas skolotājus ar milzu rāvienu paņem mūzikas skolas, jo tur arī nav,” norādīja svētku noslēguma koncerta mākslinieciskais vadītājs Edgars Vītols.

Lai arī “problēmas ir ļoti dziļas”, viņš aicināja nest vēstījumu jauniešiem, ka “tas, ko viņi dara, ir forši”.

“Mēs nedrīkstam jauniešiem nodot informāciju par to, ka tas, ko viņi dara, ir iznīkstošs, nekam nederīgs un nevajadzīgs,” pauda diriģents.

Savukārt deju lielkoncerta mākslinieciskā vadītāja Dagmāra Bārbale uzskata, ka sabiedrībā šobrīd ir “vājuma kults”, bet, gatavojoties svētkiem, bērniem ir jāpacieš neērtības. “Mēs liekam vājumu uz altāra. Dziesmu svētki vairāk vai mazāk ir par stipro tautu, stipriem cilvēkiem, pašaizliedzību,” sacīja Bārbale.

Atšķirībā no koru un deju kolektīviem pūtēju orķestru uzturēšanai “nepieciešams ilgstošs darbs ilgus gadus”, atzīmēja pūtēju orķestru koncerta mākslinieciskais vadītājs Haralds Bārzdiņš.

Viņu satrauc, ka mūzikas instrumentu apguve skolās balstās uz skolotāju entuziasmu, jo tam netiek atvēlēts pietiekami daudz laika. Ja nodarbības nenotiek regulāri, vismaz trīs līdz četras reizes nedēļā, “tad tur iznāks čiks”, pārliecināts Bārzdiņš.

Svētkos piedalīsies ap 1400 dalībnieku no 38 pūtēju orķestriem. Koncertā piedalīsies arī kolektīvi no Igaunijas un Lietuvas.

Nākamie Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki norisināsies no 5.jūlija līdz 13.jūlijam. To sauklis būs “Nāc gavilēt!”, kas pirmo reizi izmantots 2005.gadā IX Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

“Gaviles ir dabiska prieka izpausme. Ļoti iespējams, ka pirmajām prieka skaņām vēl nav klāt melodijas, arī pirmie palēcieni gaisā nav gluži ritmiska deja, taču tas ir vispatiesākais sākums,” saukļa izvēli skaidroja tās autors Andris Akmentiņš.

Savukārt svētku zīme veidota no posmiem jeb dzīpariem, simbolizējot katra dalībnieka spēku, talantus, darbus un personības. Zīmē izmantoti arī tautastērpu raksti. XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vizuālās identitātes autori ir uzņēmums SIA “KID Design”.

Pasākumi notiks 15 vietās Rīgā. Kā galvenās norises vietas Rīgā tradicionāli piedāvātas Mežaparka Lielā estrāde “Sidraba birzs”, kur notiks noslēguma koncerts, un Daugavas stadions, kurā plānots tautas deju lielkoncerts.

Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku vēsture aizsākusies pirms 50 gadiem, 1960.gadā. Tie notiek reizi piecos gados un ir lielākie Latvijas bērnu un jauniešu kultūras un mākslas svētki.

Saskaņā ar “Swedbank” veikto aptauju, Dziesmu un deju svētku kustībā šobrīd iesaistīts katrs trešais bērns vai jaunietis vecumā no septiņu līdz 22 gadu vecumam. Vienlaikus dalībnieku skaits dažādos reģionos ir nevienmērīgs. Visaktīvāk iesaistīti bērni un jaunieši no Vidzemes – 47%, kam seko Kurzeme – 39%, Latgale – 34% un Zemgale – 33%.

67% respondentu uzskata, ka bērnu un jauniešu vidū arvien ir aktuāla Dziesmu un deju svētku tradīcija. 61% respondents pārliecināts, ka ikviens ir atbildīgs par tradīcijas turpināšanos. Tikai 19% aptaujāto norādīja, ka, viņuprāt, bērniem un jauniešiem mūsdienās ir citas intereses.

Kā biežākie iemesli tam, ka bērni nav iesaistīti Dziesmu un deju svētku kustībā, nosaukti intereses trūkums par tautas dejām vai mūziku, nepiemēroti nodarbību laiki un neizdevīga nodarbību norises vieta pārāk tālu no mājām, kā arī uzskats, ka šī nodarbe nav moderna bērnu un jauniešu vidū.

Pētījums veikts sadarbībā ar “Snapshots”, septembrī aptaujājot 1007 iedzīvotājus Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku reģionos.