SM izstrādājusi Latvijas alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstības stratēģiju

Ministrijā norāda, ka stratēģijā ir noteikti Latvijas mērķrādītāji attiecībā uz alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstību transporta nozarē.

SM aicina interesentus iepazīties un sniegt viedokli par sagatavotajiem dokumentiem Tiesību aktu projektu portālā līdz šā gada 5.decembrim.

Atbilstoši Eiropas Savienības (ES) regulai par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu Latvijai, tāpat kā visām dalībvalstīm, ir jāizstrādā valsts politikas regulējums par alternatīvo degvielu tirgus attīstību transporta nozarē un attiecīgās infrastruktūras ieviešanu.

Regula nosaka obligātos minimālos mērķrādītājus publiski pieejamo autotransporta līdzekļu uzlādes un uzpildes infrastruktūras ieviešanai. Vienlaikus regulas mērķi ir nodrošināt pietiekamu infrastruktūras tīklu ar alternatīvām degvielām darbināmu autotransporta līdzekļu uzlādei vai degvielas uzpildei, kā arī nodrošināt pietiekamu infrastruktūras tīklu ar alternatīvām degvielām darbināmu kuģu degvielas uzpildei, norāda ministrijā.

Tāpat mērķi ir nodrošināt alternatīvu dzinēju, kuru darbina fosilais kurināmais, izmantošanu elektroapgādes vajadzībām uz kuģiem pie piestātnēm un stacionētos gaisa kuģos, kā arī nodrošināt infrastruktūras pilnīgu savstarpēju izmantojamību un draudzīgumu lietotājiem.

SM skaidro, ka regulas izpratnē “alternatīvās degvielas” ir degvielas vai enerģijas avoti, ar kuriem vismaz daļēji aizvieto fosilās degvielas avotus transportlīdzekļu energoapgādē un kuriem ir potenciāls veicināt transporta dekarbonizāciju un uzlabot transporta nozares ekoloģiskos raksturlielumus.

SM izstrādātā stratēģija ir instruments alternatīvo degvielu infrastruktūras nodrošināšanai, un tā korelē ar Nacionālajā attīstības plānā no 2021.gada līdz 2027.gadam un Transporta attīstības pamatnostādnēs no 2021.gada līdz 2027.gadam norādīto, piemēram, pamatnostādnēs definētais pasākums alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstībai, paredzot ietekmi uz kopējo siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju un gaisa piesārņojuma ar slāpekļa oksīdiem samazinājumu.

Stratēģijā iekļauti mērķrādītāji un mērķi attiecībā uz lielas noslodzes elektrisko transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūru, krasta elektroapgādi Eiropas transporta tīkla (TEN-T) jūras ostās un stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi, kā arī informācija par rīcībpolitikām un pasākumiem alternatīvo degvielu infrastruktūras nodrošināšanai.

SM informē, ka stratēģiju pēc izskatīšanas valdībā paredzēts iesniegt Eiropas Komisijai (EK) rekomendāciju sniegšanai. Secīgi katrai dalībvalstij līdz 2025.gada 31.decembrim būs jāpaziņo EK savs galīgais valsts politikas regulējums.

Informatīvajā ziņojumā teikts, ka ar alternatīvo degvielu darbināmu transportlīdzekļu izplatība Latvijā nav liela – pērn kopumā Latvijā bija reģistrēti 55 500 alternatīvas degvielas transportlīdzekļu, kas ir 7% no kopējā reģistrēto transportlīdzekļu skaita.

SM norāda, ka līdz šim nelielais alternatīvo degvielu transportlīdzekļu īpatsvars ir skaidrojams galvenokārt ar alternatīvo degvielu regulējuma trūkumu, tādējādi neveicinot to plašāku izmantošanu. Tomēr pēdējos gados darbojas vairākas atbalsta programmas elektrisko transportlīdzekļu iegādei privātpersonām un sabiedriskā transporta transportlīdzekļiem. Tādējādi SM prognozē straujāku elektrisko transportlīdzekļu pieaugumu.

Ministrijā atzīmē, ka Latvijā elektroenerģijas patēriņš transportā ir stabils – apmēram 0,7% no kopējā energoresursu patēriņa transporta sektorā. Vienlaikus SM paredz, ka elektroenerģijas patēriņš vieglajos transportlīdzekļos turpmāk palielināsies, ņemot vērā, ka kopš 2021.gada Latvijā reģistrēto vieglo elektrisko transportlīdzekļu skaits ir palielinājies vairāk nekā 5,4 reizes – no 1177 līdz 6369 transportlīdzekļiem 2024.gadā.

Vienlaikus ziņojumā teikts, ka Rīgas ostā līdz 2029.gada beigām plānots ierīkot 11 krasta elektroapgādes pieslēguma vietas konteineru un pasažieru kuģiem, savukārt Rīgas lidostā jau patlaban nodrošina elektroapgādi visās astoņās gaisa kuģu kontaktstāvvietās ar fiksētu zemes strāvas avotu.

SM informē, ka patlaban Latvijā darbojas septiņas biometāna ražošanas iekārtas un paredzams, ka tuvākajos gados tiks izveidotas vēl vismaz desmit jaunas biometāna ražotnes. Biometāna izmantošanas attīstībai ir veikti vairāki grozījumi Latvijas regulējumā, piemēram, Enerģētikas likumā, kā arī tiek plānotas atbalsta programmas. Vienlaikus Latvijā patlaban netiek ražots vai izmantots no atjaunojamajiem energoresursiem ražots ūdeņradis. Tomēr ir prognozēts, ka no atjaunojamajiem energoresursiem ražots ūdeņradis kā nebioloģiskas izcelsmes atjaunojamā degviela nākotnē tiks izmantota transportā.