Tāle, Raimonda, Raina, Klementīne
Iesūti
Atpakaļ

Spānijas vēstnieks: Spānijas karavīru atrašanās valstī vairo spāņu interesi par Latviju

Spānijas karavīru kontingents Latvijā regulāri nonāk Spānijas mediju redzeslokā, tādējādi jūtami vairojot spāņu interesi par Latviju, intervijā norādīja Spānijas vēstnieks Latvijā Manuels Alama Oreness.

Vēstnieks ļoti pozitīvi novērtēja Latvijas un Spānijas pašreizējās divpusējās attiecības un pauda optimismu par to nākotni. “Šajā vēsturiskajā brīdī mums ir iespēja kopā izveidot spēcīgāku Eiropu, jo kopā mēs esam spēcīgi,” viņš uzsvēra.

Vēstnieks uzskata, ka Latvijas un Spānijas ilggadējais kopīgais darbs gan Eiropas Savienībā, gan NATO ir padarījis abas valstis par tuvām sabiedrotajām un tuviem draugiem. “Esam viens no otra atkarīgi un jūtam, ka esam daļa no lēmumiem, kas tiek pieņemti Briselē. Mums ir identiskas pamata vērtības, ko aizsargājam kopā,” sacīja Oreness.

Viņš norādīja, ka Ukrainas kara kontekstā vissvarīgākā abu valstu sadarbības aktivitāte praktiskā ziņā ir vairāk nekā 600 ļoti moderni aprīkotu Spānijas karavīru klātbūtne Latvijā NATO spēku sastāvā.

“Uzskatām, ka kopā ar Latvijas varas iestādēm, karavīriem un visu Latvijas sabiedrību šeit aizstāvam demokrātiju, mieru un taisnīgumu. Tas rada ļoti ciešas saites starp mūsu valstīm un mūsu sabiedrībām,” uzsvēra vēstnieks. “Šobrīd ES prioritāšu gravitācijas centrs ir pavirzījies uz austrumiem, sniedzot Latvijai iespēju tikt sadzirdētai, arī runājot par savu pieredzi un savu vēsturi.”

Spānijas karavīru atrašanās Latvijā vairo spāņu interesi par Latviju. Spāņu kontingents regulāri nonāk Spānijas mediju virsrakstos, to apmeklē valsts augstākās amatpersonas, turklāt karavīrus apciemot regulāri brauc viņu ģimenes, kuras izmanto arī iespēju iepazīt viņiem nepazīstamu valsti, sacīja Oreness. Tas arī ļaujot spāņiem saprast, ka Latvija ir ļoti tuvu un ka latvieši ir ļoti viesmīlīgi.

“Vairāk un vairāk spāņiem ir interese uz šejieni atbraukt un izbaudīt Latvijas dabu, Rīgas un citu Latvijas pilsētu skaistumu. Redzam to katru dienu, kad dodamies uz lidostu. Rīgai šobrīd ir gaisa satiksme ar astoņām dažādām Spānijas pilsētām, turklāt lidmašīnas atlido pilnas ar cilvēkiem. Tas ļoti labi ilustrē mūsu pārliecību, ka mūsu divpusējās attiecības attīstās ļoti labi,”

– izteicās Oreness.

Vēstnieks sacīja, ka visvairāk spāņu tūristus Latvijā piesaista daba, ziemas sports un arī Latvijas vēsture, kas cilvēkiem, kurus interesē kultūra, ļaujot izprast, kā Eiropa ir veidojusies salīdzinājumā ar spāņiem pazīstamajiem kontinenta dienvidiem. Spēcīgs tūristu pievilinātājs ir Latvijas arhitektūra un galvaspilsēta Rīga, kuru Oreness novērtēja kā vienu skaistākajām Eiropas pilsētām.

Tāpat Latvijā novērots liels intereses pieaugums par Spāniju, tās kultūru, virtuvi un it īpaši par spāņu valodu. Tāpēc Spānijas vēstniecība veic pārrunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes ministriju, lai vairotu spāņu valodas apgūšanas apjomu Latvijas skolās. Jau apmēram 5% skolu notiek spāņu valodas stundas un vēl daudzas skolas esot paudušas vēlēšanos tās ieviest savā programmā, turklāt vēstniecība strādā arī pie spāņu valodas studijām Latvijas augstskolās.

“Lielākais šķērslis ir skolotāju sertificēšana, jo jūs oficiāli nevarat mācīt spāņu valodu, ja jums nav sertificētu skolotāju. Tas ir viens no elementiem, pie kā strādājam un apspriežam to ar Izglītības ministriju, un noteikti to atrisināsim, lai rezultātā spāņu valoda tiktu plašāk mācīta Latvijas skolās un augstskolās,” sacīja vēstnieks.

Ekonomikas jomā kā vienu no veiksmīgākajiem sadarbības piemēriem Spānijas vēstnieks minēja “Rail Baltica” projektu, kurā daudzas spāņu kompānijas jau ir iesaistījušās.

“Spānijā ir otrais lielākais ātrgaitas vilcienu tīkls, tāpēc daudzas gan valsts, gan privātās spāņu kompānijas strādā pie dažādiem projektiem arī ārzemēs, jo ir uzkrāts augsts zināšanu līmenis un mūsu tradīcijas šajā jomā ilgst jau vairāk nekā 35 gadus. Dažas ļoti svarīgas kompānijas jau strādā pie ātrgaitas dzelzceļa izbūves Latvijā, kā arī Lietuvā un Igaunijā. Esmu drošs, ka arī citas tām sekos,” sacīja vēstnieks.