SPRK: Dabasgāzes patēriņš Latvijā iepriekšējā apkures sezonā samazinājies par 16%

Dabasgāzes patēriņš Latvijā iepriekšējā apkures sezonā, kas ilga no 2022.gada novembra līdz šā gada aprīlim, bija par 16% mazāks nekā attiecīgā periodā gadu iepriekš.

Patēriņa samazinājumu ietekmēja salīdzinoši siltāka 2022./2023.gada ziema ar vidējo gaisa temperatūru virs klimatiskās normas un augstas dabasgāzes cenas.

Šogad maijā Nīderlandes “Title Transfer Facility” (TTF) dabasgāzes tirdzniecības biržā mēneša vidējā cena samazinājās līdz 31,58 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir tuvu zemākajam līmenim pēdējo divu gadu laikā. Dabasgāzes cenu kritumu ietekmēja silta ziema un stabilas sašķidrinātās dabasgāzes piegādes, līdz ar to mazinājās bažas par dabasgāzes pietiekamību Eiropā.

Dabasgāzes cena pasaules vairumtirdzniecības tirgū (biržā) jeb dabasgāzes importa cena ietekmē dabasgāzes tirdzniecības gala cenu. Eiropas biržu cenu indeksus ierasti izmanto dabasgāzes cenas referencei, slēdzot iegādes līgumus dabasgāzes importam Latvijā. Šāda dabasgāzes izcenošana ir populāra arī dabasgāzes piegādēm mazumtirdzniecībā, piemēram, iegādājoties dabasgāzi no tās tirgotāja Latvijā siltumenerģijas ražošanai vai ražošanas iekārtu darbināšanai.

SPRK aprēķinātā vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena, kas atspoguļo vidējo cenu līmeni Latvijā, šogad pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar identisku periodu pērn, mājsaimniecībām pieauga vairāk nekā divas reizes jeb par 120%, sasniedzot 120,03 eiro par MWh. Tomēr, ņemot vērā piemēroto valsts atbalstu, faktiskais mājsaimniecību maksājums šajā periodā nepārsniedza 78,75 eiro par MWh. Savukārt juridiskajiem lietotājiem vidējā svērtā mazumtirdzniecības cena palielinājās par 61%, sasniedzot 104,38 eiro par MWh.

Vienlaikus SPRK norāda, ka ir jāņem vērā, ka vidējā cena mazumtirdzniecībā uz izmaiņām vairumtirdzniecībā reaģē ar nobīdi laikā. Attiecīgi šī brīža cenu samazinājums vairumtirdzniecībā atspoguļosies mazumtirdzniecībā tikai šogad otrajā vai trešajā ceturksnī. Nobīde laikā saistīta arī ar to, ka daudzi tirgotāji un lietotāji mazumtirdzniecībā izmanto iespēju fiksēt dabasgāzes cenu noteiktam laika periodam, izvēloties noslēgt fiksētas cenas dabasgāzes tirdzniecības līgumu.

SPRK skaidro, ka dabasgāzes cena ir viena no piecām komponentēm, kas veido kopējo lietotāja maksājumu par dabasgāzi. Cena atkarīga no izvēlētā tirgotāja piedāvājuma, savukārt pārējos maksājumā ietvertos pakalpojumus (sadale, pārvade) nosaka SPRK, bet nodokļus (pievienotās vērtības nodokli, akcīzi) – valsts. Mazumtirdzniecības līmenī Latvijā šobrīd ir deviņi aktīvi dabasgāzes tirgotāji. Dabasgāzes cenu izmaiņas pasaules dabasgāzes tirgū (biržā) agrāk vai vēlāk atspoguļojas iedzīvotāju ikmēneša maksājumos – attiecīgi palielinoties vai samazinoties.

Latvijā dabasgāze tiek uzglabāta Inčukalna pazemes gāzes krātuvē, kas ir AS “Conexus Baltic Grid” (“Conexus”) pārvaldībā.

Uz izņemšanas sezonas beigām, šogad 30.aprīli, Inčukalna pazemes gāzes krātuves aizpildījums veidoja 37% jeb 9032 gigabatstundas (GWh). Dabasgāzes krājumu apjoms minētajā datumā šogad bija par 21% lielāks, salīdzinot ar identisku periodu pērn.

Pēc “Gas Infrastructure Europe” (GIE) asociācijas pārredzamības platformā “Aggregated Gas Storage Inventory” (AGSI+) apkopotajiem datiem, Eiropā vidējais dabasgāzes krātuvju aizpildījums aprīļa beigās veidoja aptuveni 59%, kas arī pārsniedz pēdējo piecu gadu aizpildījuma līmeni.