Staķis: Eiropai jāpauž skaidra apņemšanās kļūt par drošības garantu Ukrainai
Eiropai jāpauž skaidra apņemšanās kļūt par drošības garantu Ukrainai, aģentūrai LETA pauda Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Mārtiņš Staķis (P), komentējot trešdienas telefonsarunu starp ASV prezidentu Donaldu Trampu un Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu.
Kā vēstīts, ASV prezidents trešdien paziņojis, ka viņam bijusi “produktīva” telefonsaruna ar Putinu. Tramps arī norādīja, ka vienojies ar Putinu “nekavējoties” sākt sarunas par Krievijas uzsāktā kara izbeigšanu pret Ukrainu.
Tāpat trešdien notika ASV prezidenta saruna ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kuras laikā apspriesti veidi, kā izbeigt karu.
Staķis uzsvēra, ka patlaban notiekošais zināmā mērā ir traģiski, jo Eiropas līderi pauž pārsteigumu nevis demonstrē izlēmību. Viņaprāt, ir skaidri pateikts, ka Eiropas drošība vairs nav ASV prioritāte, līdz ar to rodas jautājums, ko vēl var gaidīt.
EP deputāta ieskatā no Eiropas Savienības (ES) budžeta aizsardzībai ir jāatvēl miljardiem eiro, jāseko straujam aizsardzības budžeta pieaugumam visās bloka dalībvalstīs. Savukārt tām valstīm, kurām līdzīgi kā Latvijai ir vēlme palielināt izdevumus aizsardzībai, jāveido savas platformas, kurās atbalstīt vienai otru.
“Eiropai ir jāsaprot situācijas nopietnība un jāvienojas par kopīgu rīcību. Tiek runāts, ka Ukraina ir nodota, taču Ukraina būs nodota nevis tad, kad to izlemts ASV prezidents, bet tad, ja Eiropa parādīs savu vājumu un sašķeltību,” teica EP deputāts.
Viņš atzīmēja, ka Eiropa nevar atļaut diktatoriem izvirzīt savus noteikumus. Tai ir jāpauž apņēmība palīdzēt Ukrainai un parūpēties par savu aizsardzību. Pēc Staķa paustā, Eiropas līderiem un diplomātiem ir jāparāda, ka runas un solidaritātes akcijas ir beigušās un sāksies reāli darbi.
“Tad mēs būsim pie šī sarunu galda un diktēsim savus noteikumus nevis gaidīsim ielūgumu. Manuprāt, Eiropai uz to būtu jāvirzās,” teica EP deputāts.
Viņaprāt, no sākuma Trampam vajadzēja informēt Eiropas partnerus par saviem nodomiem, tad vajadzēja sekot zvanam Ukrainas prezidentam un tikai tad Putinam, bet secība, kādā tas faktiski notika, esot slikta zīme.
Pēc Staķa paustā, lielais jautājums ir par to, kā izpaudīsies drošības garantijas Ukrainai, jo ASV norādījusi uz vajadzību pēc aktīvākas ES iesaistes. EP deputāts uzsvēra, ka Eiropai jādod skaidra atbilde par gatavību kļūt par drošības garantu Ukrainai.
“Mēs patlaban reaģējam uz paziņojumiem. Tā vietā, lai mēģinātu atrast veidu, kā klusi iziet ārā no istabas, ir jāiet pie ASV administrācijas un jāprasa, kāds ir tās plāns, ko tā sagaida, un kādi ir Eiropas nosacījumi šajā jautājumā,” sacīja politiķis.
Viņš uzsvēra, ka tieši to viņš sagaida no Eiropas līderiem. Pēc Staķa paustā, nevar būt tā, ka viens pasaules līderis faktiski diktē visu miera sarunu procesu starp Krieviju un Ukrainu.
Taujāts, cik lielas ir cerības, ka Eiropas līderi uzņemsies aktīvāku lomu, EP deputāts skaidroja, ka ir jauna Eiropas Komisija (EK), un tas būs EK lielais pārbaudījums.
Viņš piebilda, ka EK strādā augstā pārstāve ārlietās Kaja Kallasa no Igaunijas un aizsardzības komisārs Andrius Kubiļus no Lietuvas. Viņaprāt, Kallasai un Kubiļum ir pienācis laiks uzņemties iniciatīvu.
Politiķis atzīmēja, ka patlaban visa pasaule, tostarp dažādi tirānu režīmi, skatās uz Eiropu. Viņus interesē, vai Eiropa parādīs savu spēku, vai pierādīs to, ka tā nav globāls spēlētājs, bet gan situācijas vērotājs.
