Eksperti: Uzņēmumiem jāsaprot, vai uz tiem attiecas Nacionālās kiberdrošības likums
Viņš norādīja, ka uzņēmējiem līdz nākamā gada 1.aprīlim jāsaprot, vai uz tiem attiecas kiberdrošības likums. Pamatā tas attiecas uz vidējiem un lieliem uzņēmumiem. Vienlaikus mikrouzņēmējiem jāpievērš uzmanība tad, ja tie piedāvā kādu kritisku pakalpojumu.
Tāpat Ozols sacīja, ka Latvijā lielākā daļa ir mazie un mikro uzņēmumi, un no valsts puses tiek meklēti risinājumi, kā digitalizācija var celt uzņēmumu produktivitāti.
Pašreiz pieejamie digitalizācijas atbalsta risinājumi ir Eiropas digitālie inovāciju centri, kas palīdz saprast situāciju, kā arī to, kur saņemt finansējumu. Tāpat Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) un AS “Attīstības finanšu institūcija “Altum”” (“Altum”) ir programmas, kurās iespējams saņemt grantus digitālajai transformācijai.
Ozols uzsvēra, ka “digitālie pakalpojumi un digitālā vide kļūst par vienu no kritiskajiem faktoriem uzņēmējdarbības veikšanā”.
Latvijas IT klastera un Eiropas Digitālās inovācijas centra padomes priekšsēdētājs, kā arī “Tilde” biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš akcentēja, ka to uzņēmumu skaits, kuri ir pieteikušies atbalsta mehānismiem ir liels, bet “gribētu vēl un vēl”.
Kauliņš aicināja uzņēmumus un uzņēmumu darbiniekus pieteikties uzņēmumu digitalizācijas atbalsta mehānismiem.
Pašreiz lielākā interese un lielākie apstiprinātie projekti saistīti ar uzņēmuma datu apstrādi, sacīja Kauliņš, norādot, ka sakārtota datu saimniecība noņem lielu administratīvo slogu un saīsina datu apstrādes laiku. Galvenais ieguvums ir produktivitātes un efektivitātes paaugstināšana. Tomēr digitalizācijas rezultātā tiek uzlabota arī lietotāju pieredze.
Kauliņš sacīja, ka IT klasteris var palīdzēt konsultēt, palīdzēt sagatavot pieteikumus finansēšanas instrumentiem.
Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu sniedzēja SIA “Bite Latvija” vecākais IKT risinājumu eksperts Vilnis Kibermanis norādīja, ka “Bite Latvija” ikdienā strādā ar valsts un privātā sektora klientiem, un to bažas ir dažādas, tostarp arī Eiropas Savienības Tīklu un informācijas sistēmu drošības direktīva (NIS2). Kibermanis minēja, ka uzņēmums palīdz skaidrot, kas tas ir, vai to vajag, un ja vajag, tad attiecīgi uzņēmums palīdz ieviest direktīvas prasības.
Tāpat Kibermanis sacīja, ka uzņēmumiem jāpievērš uzmanība atbilstošu IT risinājumu izbūvei, lai nodrošinātos pret kiberuzbrukumiem.
Vienlaikus Kibermanis akcentēja, ka nav unikāla risinājuma, kas der visiem uzņēmumiem. Tomēr visiem uzņēmumiem nepieciešams saprast, kas ir uzņēmuma pamatprocesu veikšanai kritiskās sistēmas. Tāpat jāsaprot, kas notiek, ja sistēmās pārstāj darboties, kas notiek, ja nevar piekļūt datiem, kā arī – kas notiek, ja dati tiek nopludināti.
Trešdien norisinājās ekspertu diskusija par Latvijas uzņēmumu digitālo drošību un pārliecību – “Latvijas uzņēmumu digitālā drošība un pārliecība: Vai bizness domā digitāli?”.