Kas ir metaverss?
Metaversu visbiežāk dēvē par virtuālo 3D pasauli vai virtuālā realitātē balstītu nākotnes internetu (pretēji divdimensionālai interneta pieredzei). Tas tiek dēvēts arī par nākamo lielo tehnoloģiju evolūcijas soli un nākamo digitālās transformācijas vilni. Metaverss ir agrīnā tapšanas stadijā, līdz ar to rezultātu ir grūti prognozēt. Pastāv dažādi viedokļi par to, kāds tas izskatīsies un uz kādām tehnoloģijām balstīsies. Vai nākotnē mūs sagaida viena kopīga decentralizēta virtuālā telpa vai arī atsevišķu metaversa projektu kopums? Domas dalās arī par to, cik lielas pārmaiņas tas ienesīs mūsu dzīvē.
Daudzus privātuma un cilvēktiesību ekspertus satrauc tiesību ievērošana un drošība metaversā, un viņi pamatoti norāda, ka diskusijas par šiem jautājumiem jāsāk jau tagad, kamēr metaverss vēl ir agrīnā tapšanas stadijā. “Meta” tikusi daudz kritizēta par to, kā risināja jeb, precīzāk, nerisināja problēmas, kas saistītas ar dezinformāciju un naida runu sociālo mediju platformās un datu vākšanu, uzglabāšanu un izmantošanu. Ja “Meta” (vai kāda cita kompānija) kļūs par dominējošu spēku metaversā, jautājums ir, vai metaverss nepārmantos šīs kompāniju problēmas.
Piemēram, paplašinātās realitātes brilles var nolasīt biometriskos datus no varavīksnenes, sniedzot uzņēmumam informāciju par personas veselības stāvokli un emocijām tajā brīdī. Jautājums ir par to, vai un kā šie dati tiks glabāti un izmantoti? “Meta” apgalvo, ka biometriskie dati, kas iegūti no varavīksnenēm, tiek glabāti lokāli, pirms tie tiek pilnībā izdzēsti, bet vai uzņēmumam var ticēt?
Līdzīgi kā internets, metaverss nepiederēs nevienai kompānijai, taču tehnoloģiju giganti jau sākuši cīņu par dominanci topošajā virtuālajā pasaulē, un metaverss, visticamāk, palielinās lielo kompāniju ietekmi, nevis samazinās to. Līdzīgi kā “Facebook” daudzās valstīs izspieda vietējos sociālos tīklus, ir iespējams, ka lielo kompāniju metaversa projekti izspiedīs mazākos projektus šajā nozarē. Pazīstamākais metaversa veidotājs ir “Meta”, bet šajā laukā aktīvi darbojas arī “Microsoft”, “Decentraland”, “Sandbox”, “Pavia”, “Unity”, NVIDIA, “Epic Games”, “Roblox” un citas kompānijas. Videospēļu nozare, kas būvēja sarežģītas, modernas un populāras virtuālās pasaules – proto-metaversus -, vēl pirms šī ideja piesaistīja Zakerbergu, var pretendēt uz ievērojamu metaversa pīrāga daļu.
Lielbritānijā bāzētais uzņēmums “Uswitch”, kas piedāvā cenu salīdzināšanas pakalpojumus, izpētījis valstu gatavību metaversam, izvērtējot patstāvīgā interneta pieslēguma ātrumu, interneta pakalpojumu cenas, blokķēžu finanšu pakalpojumu jaunuzņēmumu skaitu un augsto tehnoloģiju eksporta izmaksas. “Uswitch” metaversam visgatavāko valstu desmitnieka augšgalā ierindojusies Nīderlande. Otrajā vietā ir Šveice, bet trešajā Lietuva. Tālāk seko Malta, Francija, Zviedrija, Lielbritānija, Dānija, Luksemburga un Kanāda. Vai “Uswitch” saraksts izrādīsies pravietisks, rādīs laiks, taču skaidrs, ka metaversa attīstība nav iedomājama bez ātra un pieejama interneta, spēcīga tehnoloģiju pamata un novatorisku tehnoloģiju attīstības.
Pašreiz metaverss visbiežāk tiek raksturots kā pilnībā ieskaujošs internets, kas nodrošinās piekļuvi paplašinātajai un virtuālajai realitātei un iespējas mijiedarboties ar visa veida vidēm, izmantojot avatārus un novatoriskas digitālās tehnoloģijas. Šajā virtuālajā pasaulē būtisks būs klātesamības efekts un iespēju plašums. Jautājums ir, vai metaverss attīstīsies kā vienota utopiska virtuālā telpa, kurā dzīvos vai vismaz aktīvi piedalīsies lielākā daļa cilvēku, vai arī veidosies kā atsevišķu projektu kopums, piemēram, uzņēmumiem veidojot individuālos, ar citiem līdzīgiem projektiem nesaistītus metaversus savām reklāmas kampaņām vai citiem konkrētiem mērķiem un videospēļu izstrādātājiem radot jaunas lieliskas spēles. Metaverss, visticamāk, būs videospēļu nākamā paaudze, bet strādāšanu virtuālajos birojos pagaidām grūti iztēloties kā rutīnu, jo virtuālās realitātes brilles joprojām ir salīdzinoši lielas un neērtas, un nebūt ne lētas. Vieglāk ir sazināties ar kolēģiem “Zoom” vai izmantojot citu līdzīgu risinājumu.
Pēc “Facebook” nosaukuma maiņas uz “Meta” metaversam tika pievērsta līdz šim nebijusi uzmanība, kas saglabājās vairākus mēnešus. Par metaversu tika daudz rakstīts un spriests, bet pamazām interese ir pierimusi. Līdzās ideālistiskām idejām un filozofiskām pārdomām par dzīvi metaversā nākotnē, izskanējusi arī krietna deva kritikas. Iespējams, šī interese bija pāragra un metaverss nonāca starmešu gaismā nesagatavots, bet tas nenozīmē, ka tas ir izgāzies. Idejai pievērsušies ietekmīgi uzņēmumi un entuziasti, un tā ir gana saistoša, lai varētu cerēt uz lielām lietām tuvākā, bet, visticamāk, tālākā nākotnē.
