Pētījums: Augusi sabiedrības uzticēšanās sabiedrisko mediju ziņām
Gada laikā augusi Latvijas sabiedrības uzticēšanās sabiedrisko mediju ziņām, liecina Valsts kancelejas pasūtītā aptauja par Latvijas sabiedrības noturību Krievijas kara Ukrainā kontekstā.
Pērnā gada aptaujā sabiedrisko mediju ziņām uzticējās 50,4%, bet 2023.gadā – 42,5%.
Reizē pētījums liecina, ka samērā liela daļa jeb 29,3% respondentu neuzticas Latvijas sabiedrisko mediju ziņām. 2023.gada mērījumā šādu viedokli pauda 37,1%. Savukārt teju katrs desmitais respondents jeb 9,6% aptaujāto norādīja, ka neseko līdzi ziņām medijos
Pētījums liecina, ka vissvarīgākais informācijas, ziņu un zināšanu avots respondentu vidū ir sabiedriskā televīzija – LTV1, LTV7, kuru kā svarīgāko norādīja 36,8% aptaujāto. 30% respondentu informāciju, ziņas un zināšanas iegūst sociālajos medijos – “Facebook”, “X”, “YouTube”, “Telegram”, “Instagram”, “TikTok”.
Savukārt trešais svarīgākais informācijas un zināšanu ieguves avots ir ziņu portāli internetā latviešu valodā, piemēram, “Lsm.lv”, “Delfi”, “Tvnet”, “La.lv”, “nra.lv “, ko norādīja 26,3% respondentu.
Viszemākā uzticēšanās respondentiem ir Krievijas ziņu kanālu, tostarp ziņu kanālu internetā, publicētajiem vēstījumiem par karu Ukrainā. Tiem drīzāk vai pilnībā neuzticas 58% aptaujāto. 2023.gada mērījumā tiem drīzāk vai pilnībā neuzticējās 69,6% respondentu.
Reizē pētījums liecina, ka salīdzinājumā ar 2023.gadu vērojams, ka uzticība Krievijas ziņu kanāliem ir palielinājusies. 2023.gadā 9,1% pilnībā vai drīzāk uzticējās Krievijas ziņu kanāliem, bet 2024.gadā – 19,4% pilnībā vai drīzāk uzticējās.
Pētījums rāda, ka respondenti lielākā mērā uzticas Rietumu ziņu kanāliem. Pērn tiem uzticību pauda 38,1% aptaujāto, bet 2023.gada mērījumā – 42,2%.
Kā liecina pētījums, visvairāk Latvijas iedzīvotāji uzticas Latvijas ziņu kanāliem. Reizē – uzticēšanās Latvijas ziņu kanāliem gada laikā ir samazinājusies. Pērn tiem uzticējās 53,2% aptaujāto, bet gadu iepriekš – 59,5%.
