Pētnieks: Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā

Mākslīgais intelekts var palīdzēt mazināt korupcijas riskus un interešu konfliktus publiskajā sektorā, uzskata biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes pētnieks, kādreizējais Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Streļčenoks savā promocijas darbā “Mākslīgā intelekta tiesiskā regulējuma problēmatika interešu konflikta risināšanā publiskajā sektorā” secinājis, ka Latvijā mākslīgā intelekta izmantošana valsts pārvaldē notiek fragmentāri un bez vienota tiesiskā ietvara.

Tikmēr starptautiskā pieredze liecina, ka šādas tehnoloģijas var kalpot kā efektīvs instruments amatpersonu uzraudzībā, interešu konfliktu prevencijā un sabiedrības uzticības stiprināšanā valsts institūcijām.

Pētnieks norāda uz mākslīgā intelekta potenciālu publiskajā pārvaldē, ņemot vērā sabiedrībā pieaugošo neuzticību politiskajām institūcijām. Secināts, ka iedzīvotāji vairāk uzticētos sistēmai, kurā mākslīgais intelekts nodrošina objektīvu un uz faktiem balstītu valsts amatpersonu darbības izvērtējumu.

Taču šāds risinājums iespējams tikai tad, ja tiek izstrādāti skaidri normatīvie mehānismi, kas regulē mākslīgā intelekta darbību, atbildību un uzraudzības principus, pretējā gadījumā pastāv būtiski riski – gan cilvēktiesību pārkāpumi, gan lēmumu caurspīdīguma trūkums, brīdina Streļčenoks. Pētījumā piedāvāts nacionālais tiesiskais regulējums mākslīgā ieviešanai pretkorupcijas jomā, nodrošinot sabiedrības, amatpersonu un valsts interešu līdzsvaru.

Promocijas darba izstrāde noritējusi no 2019. līdz 2024.gadam “Turība” Juridiskajā fakultātē. Promocijas darba aptaujā piedalījās vairāk nekā 300 valsts un pašvaldību iestāžu darbinieki no visas Latvijas.