


“Tet”: Pakalpojumus atteices uzbrukumu skaits pērn Latvijā pieaudzis par 5%



Pakalpojumus atteices uzbrukumu jeb DDoS skaits pagājušajā gadā Latvijā pieaudzis par 5%, aģentūrai LETA pavēstīja tehnoloģiju uzņēmuma “Tet” pārstāvji.
Kompānijā norāda, ka 2024.gadā reģistrēti 1372 DDoS uzbrukumi, kas lielāki par vienu gigabitu sekundē (Gbps). Tostarp lielākais uzbrukums sasniedza 180 Gbps, un atsevišķi DDoS uzbrukumi ilga līdz septiņām dienām.
Tāpat “Tet” pārstāvji atzīmē, ka privātajā sektorā turpina pieaugt datu zādzības, finanšu krāpšanas gadījumi un ielaušanās infrastruktūrā, kas nereti nopietni ietekmē uzņēmumu darbību.
“Kibernoziedznieki izmanto dažādus paņēmienus, lai sasniegtu savu mērķi,” min “Tet” Informācijas tehnoloģiju (IT) drošības pārvaldnieks Uldis Lībietis, piebilstot, ka pagājušajā gadā tika novēroti gan liela apmēra DDoS uzbrukumi, gan uzbrukumi aplikācijām, gan arī tādi uzbrukumi, kas vērsti uz DNS infrastruktūru.
Viņš piebilst, ka visvairāk uzbrukumu pēc skaita un ilguma tika novērots 2024.gada jūnijā, kas, iespējams, bija saistīts ar Latvijas amatpersonu publiskajiem paziņojumiem. “Joprojām redzam šo korelāciju – kad Latvijas amatpersonas publiski pauž atbalstu Ukrainai, ir novērojams DDoS uzbrukumu skaita un intensitātes pieaugums,” norāda “Tet” pārstāvis.
Lībietis norāda, ka atbilstoši kompānijas apkopotajiem datiem daudzi uzņēmumi rīkojas tikai tad, kad ir piedzīvojuši kiberuzbrukumu, kas bieži vien var radīt izmaksu sadārdzinājumu un ietekmēt uzņēmuma reputāciju. “Pēdējā laikā gan esam novērojuši pozitīvu tendenci – arvien vairāk uzņēmumu interesējas par IT drošības auditiem un preventīviem risinājumiem,” min Lībietis.
Kompānijā arī norāda, ka 2024.gada 1.septembrī stājās spēkā Nacionālais kiberdrošības likums, kas paredz stingrākas prasības uzņēmumiem, tostarp sagatavot organizācijas drošības pašnovērtējumu un iecelt kiberdrošības pārvaldnieku. Tomēr, pēc Lībieša minētā, uzņēmumi nogaida un nesteidzas ar jaunā regulējuma ievērošanu.
“Likumā noteiktās prasības ir būtiskas, taču ne visi uzņēmumi tās pilnībā izprot vai ir gatavi īstenot,” pauž Lībietis, atzīmējot, ka joprojām klientu vidū ir neizpratne, vai viņu uzņēmums atbilst vai neatbilst likumā minētajām darbības jomām.
“Redzam, ka daudzos gadījumos tiek gaidīti Ministru kabineta noteikumi, lai precīzi zinātu prasību apjomu un ieviešanas izmaksas,” piebilst “Tet” pārstāvis.
Kompānijā arī norāda, ka jaunie noteikumi varētu stāties spēkā šogad 1.martā, bet prasības nodrošināt atbilstošus organizācijas kiberdrošības procesus, dokumentāciju un apmācību materiālus būs piemērojamas no 1.jūlija.
Tāpat, pēc kompānijā paustā, izaicinoša ir atbilstošo speciālistu piesaiste – jaunais likums nosaka, ka uzņēmumiem ir jāieceļ kiberdrošības pārvaldnieki, taču speciālistu trūkums jau tagad rada izaicinājumus šī nosacījuma izpildei. Lībietis norāda, ka lielākos uzņēmumos bieži vien nepietiek cilvēkresursu esošo IT infrastruktūru drošības uzturēšanai.
Kompānijā atzīmē, ka kiberdrošības auditi, apmācības un tehnisko risinājumu ieviešana ir būtiski soļi, lai samazinātu riskus. Lai gan IT drošības pārbaudes nereti atklāj būtiskas neatbilstības, piemēram, nepietiekamu tīkla aizsardzību, vājas paroles un novecojušas programmatūras, ekspertu rekomendācijas palīdz uzņēmumiem saprast, ar ko sākt un kā prioritizēt veicamos darbus.
Jau vēstīts, ka “Tet” koncerns 2023.gadā strādāja ar 295,753 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 9,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet koncerna peļņa samazinājās par 40,1% – līdz 15,226 miljoniem eiro.
“Tet” pieder valstij SIA “Publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor”” personā (51%) un telekomunikāciju kompānijas “Telia Company” meitasuzņēmumam “Tilts Communications” (49%).
Rakstīt komentāru