Tiesa vērtēs Rožukalnes strīdu ar “nra.lv” par godu un cieņu aizskarošas ziņas publicēšanu
Rožukalne tiesā vērsusies sakarā ar portālā “nra.lv” Māra Krautmaņa publikāciju “Aizdomas par sabiedrisko mediju ombuda Andas Rožukalnes likuma pārkāpumiem”.
Kā informēja Rožukalnes advokāts Andris Tauriņš, rakstā publicētas dažādas nepatiesas ziņas un aizskaroši viedokļi, raksta autoram apgalvojot, ka Rožukalne pārkāpj likumu – nepilda savus ombuda pienākumus, aizsargā sabiedriskos medijus no jebkādas kritikas, un vispār atstāj ombuda krēslu tukšu, lai celtu personīgo labklājību, strādājot augstskolā.
“Lai arī mediji īsteno nozīmīgu funkciju sabiedrības informēšanā, mediju brīvai izteiksmei ir robežas. Žurnālistiem ir pienākums sniegt patiesu informāciju, un godu un cieņu aizskaroša satura publicēšana nav pieļaujama. Ja medijam nav pierādījumu, ka publicētā informācija atbilst patiesībai, tam nekavējoties tā jāatsauc,” uzsvēra Tauriņš.
Prasībā tiesai tika izteikts lūgums uzlikt par pienākumu raksta publicētājam SIA “Mediju nams” atsaukt godu un cieņu aizskarošās ziņas un atlīdzināt radīto morālo kaitējumu.
Jau vēstīts, ka Latvijas Mediju ētikas padome (LMĒP), pēc Rožukalnes sūdzības izvērtējot Krautmaņa publikāciju, ir konstatējusi četru LMĒP Ētikas kodeksa principu pārkāpumus, publikācijā neievērojot godprātību, daudzveidību, faktu un viedokļu nošķīrumu un faktu pārbaudi.
Ētikas padome secināja, ka publikācija ir balstīta uz nepārbaudītiem un faktos nebalstītiem apgalvojumiem un tajā redzami centieni izmantot nepatiesu, sagrozītu un maldinošā formā pasniegtu informāciju, lai tīši ietekmētu auditoriju, radot maldinošu un patiesībai neatbilstošu priekšstatu par Rožukalnes profesionālo darbību un tās neatbilstību likumam.
Ētikas padome uzsver – lai arī viedokļa rakstā ir pieļaujams subjektīvs vērtējums un kritika un izteiksmes forma var būt asāka, arī uz šī formāta rakstiem ir attiecināmi mediju ētikas principi. “Arī šādiem materiāliem, jo īpaši, kad tie ir cilvēkam aizskaroši, ir jābalstās patiesā informācijā. Lai izvairītos no auditorijas maldināšanas, uz tiem attiecināmas gan viedokļa un faktu nošķīruma, gan informācijas pārbaudes principi, lai skaidri norādītu, kur beidzas fakti un sākas viedoklis,” uzsver LMĒP.
Rakstīt komentāru