Tiesībsargs pārmet Rīgas pašvaldībai nepamatoti stingru kritēriju noteikšanu uzņemšanai 10.klasē

Rīgas pašvaldības noteiktie kritēriji par skolēnu uzņemšanu 10.klasē pārkāpj jauniešu tiesības turpināt mācības vidusskolā, tāpēc tos būtu jāatceļ, šādu nostāju pauda tiesībsargs Juris Jansons.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments šī gada 1.martā pieņēma iekšējos noteikumus par kombinētā iestājpārbaudījuma organizēšanas kārtību un vienotu kritēriju noteikšanu izglītojamo uzņemšanai 10.klasē Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēs.

Noteikumos ir paredzētas vispārējās vidējās izglītības iestāžu tiesības kā uzņemšanas kritēriju noteikt iestājpārbaudījuma rezultātu vai vērtējumus mācību priekšmetos pamatizglītības sertifikātos. Abos gadījumos izglītojamo var uzņemt, ja pamatskolas absolventam gada vērtējumi apliecībā par vispārējo pamatizglītību visos mācību priekšmetos nav zemāki par četrām ballēm, gada vērtējums latviešu valodā nav zemāks par piecām ballēm, savukārt vērtējums katrā mācību priekšmetā pamatizglītības sertifikātā nav zemāks par 35 procentiem.

Tiesībsarga redzējumā pašvaldībā ir stingrākas prasības nekā likumā atļauts. Tas neatbilst iekļaujošās izglītības būtībai un mērķim, jo izglītojamiem, kuri ir spējīgi, piemēram, eksaktajos priekšmetos, bet nav spējuši pietiekami labi nokārtot pārbaudījumus valodās, tiek liegta iespēja turpināt iegūt vispārējo vidējo izglītību Rīgā, uzskata Jansons.

Jansons atsaucās uz spēkā esošo tiesisko regulējumu, kas paredz – uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīgs ikviens skolēns bez vecuma ierobežojuma, ja ir ieguvis apliecību par pamatizglītību. Turpretim opcija iegūt izglītību neklātienes un tālmācības formā nav līdzvērtīga iespējai iegūt vidējo izglītību klātienes formā.

“Var saprast, ka pašvaldības mērķis esot bijis izglītības kvalitātes celšana, taču nav pieļaujams kvalitāti uzlabot tā, ka no izglītības iestādēm tiek izslēgti skolēni, kuri atsevišķās disciplīnās ir mazāk spējīgi,” uzsvēra Jansons. Tiesībsarga ieskatā Rīgas pašvaldība nav vērtējusi bērnu labākās intereses, bet gan uz bērniem pārlikusi atbildību par iespēju tikt uzņemtiem vidusskolā, “liekot viņiem pierādīt savas tiesības uz vispārējās vidējās izglītības iegūšanu”.

Tiesībsargs vērsa uzmanību, ka būtu jānovērš arī situācijas, kad visas pašvaldības iestādes nosaka augstākus uzņemšanas kritējus, nekā nepieciešams pamatizglītības iegūšanai, tādā veidā liedzot brīvi pieejamu vidējo izglītību pašvaldībā.

Lai saņemtu apliecību par vispārējo pamatizglītību, sekmju izrakstu un attiecīgu pamatizglītības sertifikātu, izglītojamajam ir jāiegūst vērtējums visos mācību priekšmetos ne zemāk par četrām ballēm vairāk nekā vienā mācību priekšmetā, kā arī visos trīs centralizētajos eksāmenos jāiegūst vērtējumu ne mazāk kā 10 procenti.

Labas pārvaldības principam, tiesībsarga ieskatā, neatbilstoša ir arī noteikumu pieņemšana trīs mēnešus pirms mācību gada beigām, neiesaistot izglītojamos un viņu vecākus.

Rīgas pašvaldībai nepieciešams “nekavējoties” pilnveidot noteikumus un atcelt nepamatotās prasības, lai ikvienam, kas ieguvis pamatizglītību, ir tiesības bez maksas iegūt arī vidējo izglītību, uzsvēra Jansons.