Netālu no Ventspils jūrā avarējusi neliela pasažieru lidmašīna

Netālu no Ventspils jūrā noticis aviācijas negadījums, apstiprina Civilās aviācijas aģentūra (CAA).

Saskaņā ar vietnes “Flightradar” informāciju Baltijas jūrā netālu no Ventspils avarējusi Austrijā reģistrēta privātā pasažieru lidmašīna.

Ziņu aģentūra “Reuters” vēstīja, ka privātā lidmašīna “Cessna 551” pacēlās gaisā no Spānijas dienvidiem plkst.15.56 pēc Latvijas laika, savā ceļā divreiz mainīja virzienu – Parīzē un Ķelnē – un pēc tam devās pāri Baltijas jūrai, palidojot garām Zviedrijai piederošajai Gotlandes salai. Plkst.20.37 radaros tika fiksēts, ka lidmašīna strauji zaudē augstumu un ātrumu, pēc tam lidaparāts no radariem pazuda.

Atsaucoties uz Zviedrijas amatpersonām, vēstīts, ka arī Vācija un Dānija pacēlusi gaisā militārās lidmašīnas, lai pārbaudītu lidmašīnu, bet nevarēja nodibināt kontaktus ar to. Iznīcinātāju piloti nav varējuši saskatīt nevienu cilvēku lidmašīnas pilotu kabīnē. Tikmēr Vācijas laikraksts “Bild” ziņoja, ka lidmašīnā atradās četri cilvēki – pilots, vīrietis, sieviete un viņu meita.

“Bild” arī vēsta, ka saskaņā ar sākotnējiem atklājumiem pilots, iespējams, bija zaudējis samaņu. Lidaparāts lidojuma laikā ziņoja par spiediena problēmām kabīnē pēc pacelšanās Spānijas dienvidos.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) skaidroja, ka par notikušo sazinājies ar iekšlietu ministru Kristapu Eklonu. Nacionālie bruņotie spēki šajā situācijā kā palīginstitūcija iesaistījusies glābšanas darbos un izsūtījusi glābšanas kuģi KA-14 “Astra”. Uz notikuma vietu devušies arī glābēji no Zviedrijas un Lietuvas. Pagaidām neesot precīzi zināms, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iekritusi.

Tikmēr CAA pārstāvis Aivis Vincevs norādīja, ka patlaban glābšanas operācija notiek pilnā apmēra – uz vietas ir glābēji, kas veic meklēšanu. Tā kā bija zināms, kurā vietā gaisa kuģis apmēram avarējis, piesaistīta arī citu valstu palīdzība.

Patlaban zināms, ka gaisa kuģis pirms avārijas neatbildēja gaisa satiksmes dispečeriem. Vincevs pauda, ka patlaban ir pāragri spriest par iespējamajiem avārijas iemesliem. Notikušā izmeklēšana, iespējams, būs Latvijas jurisdikcijā, un avārijas apstākļus tad izmeklētu Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs. Lēmums par to, kurš veiks izmeklēšanu, tiks pieņemts tuvākajā laikā.

Jautāts, vai pašlaik ir kļuvis skaidrs, kuras valsts teritoriālajos ūdeņos lidmašīna iegāzusies, Vincevs atturējās sniegt viennozīmīgu atbildi, uzsverot, ka glābšanas darbos iesaistītas vairākas valstis.

Viņš arī pauda, ka saskaņā ar lidojuma informāciju uz lidmašīnas klāja būtu bijis jābūt četrām personām.

Notikuma vietā patlaban norisinās lidmašīnas vraka un cilvēku meklēšanas darbi. Gaisa kuģa avārijas vietā atrastas lidmašīnas atlūzas un identificēts eļļas plankums, skaidroja Vincevs.

“Reuters” ziņoja, ka pēc Latvijas lūguma Lietuva uz avārijas vietu nosūtījusi savu gaisa spēku helikopteru, lai veiktu meklēšanu, un arī prāmis “Stena Line”, kas bija ceļā no Ventspils uz Zviedriju, novirzīts uz avārijas vietu, liecina vietnē “MarineTraffic” pieejamā informācija.

NBS Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota  skaidroja, ka patlaban notikuma vietā ir četras aktīvas vienības – divi jūras spēku un divi robežsardzes kuģi. Kopumā līdz šim incidentam tika piesaistītas astoņas vienības, no kurām četras patlaban vairs neveic darbus notikuma vietā – tie bija divi zviedru gaisa kuģi, kā arī “Stena Line” prāmis “Urd”.

Saskaņā ar vietnē “MarineTraffic” informāciju, prāmis pēc iziešanas no Ventspils bija novirzījies no maršruta un uz notikuma vietu ieradies aptuveni plkst.20.50, savukārt, veicot loku ap notikuma vietu, prāmis aptuveni plkst.22.30 pēc atļaujas saņemšanas turpinājis ceļu uz Zviedriju.

Subbota informēja, ka avarējušās lidmašīnas vraku plānots ar kuģu palīdzību meklēt līdz rīta gaismai, savukārt no rīta meklēšanas operāciju paredzēts veikt no gaisa, visticamāk, ar helikopteru.

Subbota skaidroja, ka meklēšanas darbus apgrūtina tumsa, taču laikapstākļi uz vietas ir diezgan labvēlīgi.