Dziedinošais Lielbātas avots

Ūdens ir viens no pieciem pamatelementiem, kam nereti tiek piedēvētas maģiskas īpašības – spēju attīrīt ne tikai fiziski, bet arī garīgi un pat dziedēt. Jau no seniem laikiem dziednieciskas īpašības piedēvētas avotiem. Bet kas tad īsti ir avots?

Avots – ne tikai ūdens ieguves vieta

Avots ir vieta, kur no pazemes izplūst ūdens straume. Avotus pēc ūdens izcelsmes iedala – gruntsūdens un artēziskie. Gruntsūdens avoti iztek no zemes virsējiem slāņiem. Tos tiešā veidā ietekmē nokrišņu daudzums, tāpēc tie ir lielākoties sezonāli. Šo avotu ūdeni uzturā lietot nav ieteicams. Savukārt artēziskie avoti iztek no zemes dziļākajiem slāņiem un lielākoties ūdens ir tīrs, ja nav bijusi kādu ārējo apstākļu ietekme.

Avotu ūdens ķīmiskais sastāvs var būt dažāds. Tie var būt gan sēravoti, kam ir specifiska smarža un garša, piemēram, Ķemeros vai Baldonē, gan dzirdavoti, kam nav ne īpašas smaržas, ne garšas. 

Jau no seniem laikiem avoti ir bijuši ne tikai ūdens ņemšanas vietas, bet tiem piedēvētas arī dziednieciskas īpašības un avoti uzskatīti par svētvietām. Latviešu folklorā avotiem piešķirti dažādi nosaukumi – veselības avots, acu avots, svētavots, Māras avots.

Latvijā avotus tā īsti neviens nav saskaitījis, tāpēc to precīzs skaits nav zināms. Ir vairāk zināmi avoti un ir mazāk zināmie. Daudzu avotu ūdeni ļaudis izmanto dzeršanai arī mūsdienās un entuziasti ir pat izveidojuši Latvijas avotu karti. Pēc kartes datiem Latvijā ir 2357 avoti un Kurzemē ir vairāk nekā 45 avoti. 

Muiža ar senu vēsturi

Lielbātas avots ir lielākais dzidravots Latvijā. Ar dziednieciskām īpašībām avotu apveltījuši jau 19.gs., kad tuvākā un tālākā apkārtnē izplatījušās ziņas, ka baroneses skaistums nāk tieši no avota.

Lielbātas jeb Vaiņodes muiža celta 1822. gadā. To uzcēluši baroni Ostenzakeni. Nostāsti stāsta, ka tieši avota dēļ muiža šeit uzcelta. Baroni ūdeni izmantojuši gan uzturā, gan tajā mazgājušies. 

1923. gadā baronu dzimta uzdāvinājusi muižu valstij un šeit izveidots rekreācijas centrs “Saulkalne” (tuberkulozes sanatorija), ko pēc kara pārdēvēja par “Vaiņodi”. Izdevumā “Veselība” 1993. gadā minēts, ka Skaistajā Rietumkursā ir labvēlīgs klimats plaušu slimniekiem un Vaiņodes sanatorijā slimnieki atspirguši pat bez medikamentiem.

Sanatorijā “Saulkalne” sākumā iekārtotas 35 slimnieku gultas, bet jau 1928. gadā tika uzcelts jauns korpuss un gultu skaits papielināts līdz 116. Oficiāli sanatorija atklāta 1930. gadā un skaitījās modernākā sanatorija Latvijā ar tajā laikā labāko tehnisko un medicīnisko nodrošinājumu. 

Slimniekiem sanatorijā režīms esot bijis ļoti stingrs un, kā minēts izdevumā “Veselība” 1993. gada numurā, tad par smēķēšanu sanatorijas teritorijā varēja izrakstīt pirms termiņa. Interesants arī fakts, ka brīvdienās slimniekiem ēstgribas uzlabošanai dots alus. Sanatorijā galvenokārt ārstējušies fabriku strādnieki darbspējīgā vecumā.

Kara laikā sanatorijā iekārtots padomju armijas hospitālis un ēka cietusi uzbrukumos. 1949. gadā sanatoriju daļēji atjaunoja. Sanatorijas ziedu laiki viennozīmīgi bija Latvijas pirmās neatkarības laikā. 

No 2000. gada Lielbātas muiža pārgāja privātīpašumā un 12 gadus vēlāk tika uzsākta Lielbātas avota pildīšana pudelēs un tas nonāca veikalu plauktos. Pašlaik šeit saimnieko SIA “Bātas avots”.

Dzidrais Lielbātas avots

Lielbātas avots ir dabīgais dzidravots, kura temperatūra neatkarīgi no gadalaika saglabājas nemainīga +6 grādi. Avots brīvi pieejams jebkuram interesentam, ievērojot teritorijas lietošanas noteikumus.

Blakus avotam izveidoti divi mākslīgie ūdenskritumi, no kuriem viens ir viens no augstākajiem mākslīgajiem ūdenskritumiem Latvijā un tā augstums sasniedz 4,2 m. Teritorija ir labiekārtota un sakopta. Diemžēl pie muižas pieeja ir liegta, to var apskatīt tikai no attāluma.

Tiek uzskatīts, ka Lielbātas avots ir lielākais Latvijas dzirdavots ar bioloģiski aktīvu un pareizi strukturētu ūdeni. Ūdens ņemšanas vieta atzīmēta uz informācijas dēļa.

Avota apskate aizņems aptuveni 30 min, bet no avota var doties uz 1 km attālumā esošo Volzbaha kalnu, kur vietējie entuziasti iekārtojuši skaistu atpūtas un pastaigu vietu.