Turpinās iztiesāt krimināllietu par 300 000 eiro izkrāpšanu un legalizēšanu

Prokuratūra iepriekš aģentūru LETA informēja, ka lietā divas personas apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtās naudas legalizēšanu, savukārt vēl viena persona apsūdzēta par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) noteikumu pārkāpšanu.

Tiesu kalendārā pieejamā informācija liecina, ka apsūdzētie ir Isārijs Finbergs, Romans Finbergs un Agita Golubcova.

Saskaņā ar “Firmas.lv” informāciju, visi trīs apsūdzētie savulaik ir bijuši amatpersonas patlaban maksātnespējīgajā SIA “Gabriels”, kas apsaimniekoja autostāvvietu Ziepniekkalnā, Ozolciema ielā 60. Tagad “Gabriels” pieder Latvijas pilsonei Jūlijai Malihai, kā arī ASV uzņēmumam “Exonic L.L.C.”.

Romanam Finbergam pieder 19,63% daļu arī saimniecisko darbību apturējušajā SIA “Biznesa centrs “Tomo””, kas agrāk apsaimniekoja autostāvvietu, kafejnīcu un katlumāju pie viesnīcas “Tomo” Teikā, Raunas ielā 44. Isārijs Finbergs bija šī uzņēmuma valdes loceklis. Viss viesnīcas komplekss Raunas ielā 44 saskaņā ar zemesgrāmatas informāciju arī savulaik piederējis Finbergiem, bet gadu gaitā īpašnieki daļēji mainījušies. Abos šajos uzņēmumos – gan “Tomo”, gan “Gabriels” – daļas pieder arī ASV reģistrētai kompānijai “Exonic L.L.C.”.

Viesnīca “Tomo” savulaik kļuva plašāk pazīstama, jo tajā slēgtas pēcvēlēšanu balles parasti rīkoja partija “Saskaņa”. Viesnīcā bija reģistrēta arī ar “Saskaņu” saistītā biedrība “9may.lv”, kas nodarbojās ar 9.maija pasākumu rīkošanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai kāda persona vēlējās nopirkt zemes gabalu vietā, kur uz Rīgas domei piederošās zemes atradās autostāvvieta, ko apsaimniekoja divu šobrīd jau apsūdzēto personu vadītais uzņēmums.

Zinot, ka būves, kas atrodas uz konkrētā nekustamā īpašuma un veido lielāko daļu no īpašuma, jau ir pārdotas, apsūdzētie nolūkā prettiesiski iegūt svešu mantu parakstīja vairākus līgumus, tā maldinot cietušo par savu nodomu pārdot nekustamo īpašumu.

Pēc tam potenciālais pircējs, būdams maldināts par sagaidāmo līguma izpildi, aizdeva apsūdzēto vadītajam uzņēmumam 300 000 eiro, lai nepastāvētu šķēršļi īpašuma iegādei. Naudu viņi izlietoja pēc saviem ieskatiem.

Turklāt abas par krāpšanu apsūdzētās personas vienojās slēpt iegūtās naudas izcelsmi un pārvērst to citā materiālā vērtībā.

Apsūdzētie veica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, lai nokārtotu kāda uzņēmuma, kurā viens no viņiem bija valdes loceklis, saistības pret banku un atjaunotu minētā uzņēmuma maksātspēju, uzskata prokuratūra.

Bez tam viens no apsūdzētajiem, zinot, ka ir veicis prettiesiskas darbības ar mērķi izvairīties no saistību izpildes pret cietušo, vienojies ar sava vadītā uzņēmuma valdes locekli, kas ir šajā krimināllietā trešā apsūdzētā persona, par pieteikuma sagatavošanu tiesai uzņēmuma vārdā par TAP.

Uz pieteikuma pamata tiesa pieņēma lēmumu ierosināt uzņēmuma TAP. Tādējādi apsūdzētās personas, ļaunprātīgi izmantojot maksātnespējas gadījumiem paredzētās tiesiskās aizsardzības procesu, panāca, ka cietušais nevar realizēt savas tiesības, norāda prokuratūra.