Turpinās skatīt advokāta Zelmeņa krimināllietu par krāpšanu lielā apmērā

Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums “de facto” 2023.gada martā vēstīja, ka Zelmeņa lieta esot saistīta ar “Latvijas naftas tranzītu” un krāpšanas lietas apmērs esot gandrīz 18 miljoni eiro.

Kā 2023.gada martā ziņoja “de facto”, par 2018.gada notikumiem “Latvijas naftas tranzītā” apsūdzība ir celta ne tikai Zelmenim, bet arī viņa senam paziņam Endrū Beikeram. Lietas būtība esot tāda, ka dažādu manipulāciju ar dokumentiem rezultātā Jaunzēlandes kompānijai “Global Oil Services Limited” piederošo “Latvijas naftas tranzīta” akciju nonākšana Beikera pārstāvētās Lihtenšteinas firmas “Griffin Trust AG” īpašumā. Prokuratūras ieskatā, rezultātā Jaunzēlandes kompānijai nodarīti 17,97 miljonu eiro zaudējumi.

Neminot apsūdzētā vārdu, prokuratūra paziņojumā presei raksta, ka saskaņā ar apsūdzību laikā no 2016.gada marta līdz 2018.gada aprīlim kādas Lihtenšteinas sabiedrības direktors un tās pilnvarotais pārstāvis – apsūdzētais -, mantkārīgu motīvu vadīti, iepriekš vienojoties, nolēma ar viltu iegūt kādai Jaunzēlandes sabiedrībai piederošās Latvijā reģistrētas akciju sabiedrības (AS) papīra formas vārda akcijas, kuru piederību Jaunzēlandes sabiedrībai apstiprina vārda akciju apliecība.

Apsūdzētā un direktora rīcībā nebija vārda akciju apliecības, kas apstiprina to piederību Jaunzēlandes sabiedrībai, tāpēc viņi noziedzīgi vienojās par veidu, kā viltus ceļā iegūt apliecības dublikātu, uz kura plānoja veikt indosamentu jeb nodošanas uzrakstu, pauž apsūdzība.

Lai radītu iespaidu, ka izplānotās darbības apliecības dublikāta iegūšanai un akciju atsavināšanai ir veiktas likumīgi, apsūdzētais un direktors nolēma veikt krāpnieciskas darbības, sastādot dokumentus ar atpakaļejošiem datumiem atbilstoši tam laika periodam, kad viņi abi bija tiesīgi realizēt Jaunzēlandes sabiedrības pārstāvniecību un pieņemt lēmumus tās vārdā.

Direktors laikā no 2002.gada septembra līdz 2015.gada oktobrim ieņēma Jaunzēlandes sabiedrības direktora amatu, savukārt apsūdzētais līdz 2016.gada februārim bija šīs sabiedrības pilnvarotais pārstāvis ar ierobežotām pilnvarām.

Realizējot kopīgo noziedzīgo nodomu, apsūdzētais vērsās AS ar iesniegumu, kurā bija norādītas apzināti nepatiesas ziņas, ka Jaunzēlandes sabiedrības izsniegtā Vārda akciju apliecība ir nozaudēta, un prettiesiski pieprasīja AS izsniegt tās dublikātu, kas arī tika izsniegts. Par Vārda akciju apliecības dublikāta, datēta ar 2011.gada septembri, saņemšanu parakstījās apsūdzētais kā Jaunzēlandes sabiedrības tā laika pilnvarotais pārstāvis.

Turpinot iecerēto krāpšanu, 2018.gadā apsūdzētais un direktors personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās uzrakstīja patiesībai neatbilstošu indosamentu uz ar viltu saņemtā Jaunzēlandes sabiedrības Vārda akciju apliecības dublikāta, apzināti norādot nepatiesu, atpakaļejošu datumu – 2015.gada augustu. Indosamentā norādīja, ka Jaunzēlandes sabiedrība ar šo nodod 1046 AS vārda akcijas ar vienas akcijas nominālvērtību 17 182 eiro Lihtenšteinas sabiedrībai, uzskata prokuratūra.

Patiesībai neatbilstošu indosamentu Jaunzēlandes sabiedrības vārdā parakstīja apsūdzētais kā tās pilnvarotais pārstāvis un Lihtenšteinas sabiedrības vārdā direktors kā tās rīkotājdirektors.

Pēc tam apsūdzētais ieradās AS birojā, iesniedza direktora parakstītu pieteikumu un uzrādīja ar viltu iegūto Jaunzēlandes sabiedrības Vārda akciju apliecības dublikātu. 2018.gada aprīlī AS valde, uzticoties tam, ka apsūdzētā un direktora iesniegtie dokumenti un to saturs ir patiess, veica izmaiņas AS akcionāru reģistrā, pārreģistrējot Jaunzēlandes sabiedrībai piederošās 1.kategorijas (A) akcijas uz Lihtenšteinas sabiedrību, uzskata prokuratūra.

Tādā veidā apsūdzētais un direktors personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, ļaunprātīgi izmantojot uzticēšanos un ar viltu, izkrāpa no Jaunzēlandes sabiedrības 1046 akcijas, kā rezultātā tās prettiesiski savā īpašumā ieguva Lihtenšteinas sabiedrība un tādējādi radīja Jaunzēlandes sabiedrībai mantisku zaudējumu 17 972 375 eiro apmērā, norādījusi prokuratūra.

Apsūdzētais, paužot attieksmi par celto apsūdzību, norādīja, ka savu vainu viņam inkriminētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā neatzīst un izmantos savas Kriminālprocesa likumā garantētās tiesības, proti, nesniegs liecības.

Pret otru lietā iesaistīto personu – direktoru – kriminālprocess izdalīts atsevišķā lietvedībā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomē aģentūrai LETA sacīja, ka pašlaik padome ir lēmusi neatstādināt advokātu no profesionālo pienākumu pildīšanas, jo nebija konstatējams, ka apsūdzība saistīta ar viņa advokātu darbību.