UNESCO: Mākslīgā intelekta attīstības laikā jāstiprina medijpratības prasmes
Kā aģentūru LETA informēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas komunikācijas konsultante Kitija Balcare, pārskatā īpaša uzmanība ir pievērsta dezinformācijai, naida runai, privātuma un datu tiesību pārkāpumiem, avotu uzticamībai un mūžizglītības iespējām.
UNESCO atzīmē, ka arvien vairāk digitālo vidi ietekmē straujā ģeneratīvā mākslīgā intelekta radīto rīku izplatība, tādēļ politikas pārskata mērķis ir izpētīt gan iespējas, gan riskus, kas saistīti ar šo inovatīvo tehnoloģiju.
UNESCO Medijpratības un informācijpratības katedras Latvijas Universitātē priekšsēdētāja un Latvijas Universitātes docente Laura Ardava-Āboliņa, daloties savā pedagoģiskaja pieredzē, norāda, ka patlaban medijpratības jomā jauniešu auditorijas interesi visvairāk saista tieši mākslīgā intelekta jautājumi – specifiskās nianses un rīki, kas var palīdzēt atpazīt tā radītu saturu, iespējas to izmantot savas produktivitātes veicināšanai, kā arī izmaiņas, ko tā klātesamība nes un nesīs cilvēku dzīvēs.
“Mākslīgā intelekta pratības nozīme neapšaubāmi pieaugs, jo mākslīgais intelekts ir fascinējošs tieši savā pretrunībā – vienlaikus tas rada gan pamatīgus draudus, gan sniedz milzīgas tehnoloģiskas iespējas daudzās jomās. Tomēr pilnīgi droši – tas ir ieradies uz palikšanu,” pauž Ardava-Āboliņa.
Pārskatā uzsvērts, ka mākslīgā intelekta politika un noteikumi būtu jāveido par prioritāti nosakot iespēju radīšanu lietotājiem. Savukārt medijpratība un informācijpratība ietver kompetenču kopumu, kas palīdz orientēties haotiskajā digitālajā ekosistēmā, teikts pārskatā.
Tāpat pārskatā sniegti ieteikumi, lai politikas veidotājiem palīdzētu izstrādāt ģeneratīvā mākslīgā intelekta ietvarus, politiku un regulatīvos mehānismus, tostarp, ka jānosaka skaidri mākslīgā intelekta standarti, kurus jāintegrē digitālajos noteikumos.
Pārskatā atzīmēts, ka politikas veidotājiem medijpratība un informācijpratība jāiekļauj gan formālajā, gan neformālajā izglītībā, liekot uzsvaru uz mākslīgā intelekta pratību.
Līdztekus norādīts, ka saistībā ar digitālo transformāciju politikas veidotājiem jāizstrādā nacionālā medijpratības un informācijpratības politika, turklāt tajā jānodrošina, lai mākslīgā intelekta attīstībā tiek ievēroti ētiskie apsvērumi.
