“Liepājas autobusu parks” pēc padziļinātas iepazīšanās ar KP lēmumu lems par tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu
AS “Liepājas autobusu parks” (LAP) neatzīst Konkurences padomes (KP) lēmumu par aizliegto vienošanos, un pēc padziļinātas iepazīšanās ar to lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, norādīja LAP valdes priekšsēdētājs Leonīds Krongorns.
KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos piemērojusi naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem – AS “Liepājas autobusu parks” (LAP), “Nordeka” un SIA “Latvijas sabiedriskais autobuss”, trešdien žurnālistiem pavēstīja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis. Tostarp LAP piemērota soda nauda 862 700 eiro apmērā, “Nordeka” – 637 600 eiro apmērā, bet “Latvijas sabiedriskajam autobusam” – 474 600 eiro apmērā.
Krongorns norāda, ka KP nav pienācīgi izvērtējusi visus lietas faktiskos apstākļus, kā rezultātā ir nonākusi pie kļūdainiem secinājumiem, tāpēc LAP neatzīst KP lēmumā minēto pārkāpumu un pēc padziļinātas iepazīšanās ar lēmuma argumentāciju lems par konkrētu tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanu, lai aizsargātu savas tiesiskās intereses, pierādot savas rīcības godprātību un vainas neesamību.
Kā skaidro LAP vadītājs, LAP sadarbība ar KP lēmumā minētajiem komersantiem jautājumā par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu Autotransporta direkcijas (ATD) rīkotajos iepirkumos uz konkrētām lotēm ir bijusi tiesiski pieļaujama gan pēc mērķa, gan atbilstības publiskā iepirkuma un konkurences tiesību noteikumiem.
“LAP sadarbības mērķis ar partneriem bija tikai un vienīgi meklēt optimālu risinājumu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanai plānotu personu apvienību ietvaros, tai skaitā apvienojot pakalpojumu sniegšanā iesaistītos tehniskos resursus, lai gala rezultātā valsts un pasažieri saņemtu labāko iespējamo sabiedriskā transporta pakalpojumu, par to nepārmaksājot,” pauž Krongorns.
Viņš arī norāda, ka šāda tirgus dalībnieku sadarbība, veidojot personu apvienības dalībai iepirkumos, ir normāla parādība, ko īsteno daudzi tirgus dalībnieki ne tikai sabiedriskā transporta pakalpojumu jomā, bet arī iepirkumos citās nozarēs, piemēram, informāciju tehnoloģiju nozarē. Savukārt, lai sagatavotu kvalitatīvu un konkurētspējīgu piedāvājumu, katram personu apvienības dalībniekam gan individuāli ir jāiegulda liels laika, darba un personāla resurss, gan arī ir jāsadarbojas ar pārējiem apvienības dalībniekiem, lai rezultātā izstrādātu un iesniegtu pasūtītājam faktiski izpildāmu piedāvājumu.
Saskaņā ar iepirkuma noteikumiem sabiedriskā transporta pakalpojumu ar autobusiem sniegšanas periods ir 10 gadi, un šādu ilgtermiņa pakalpojumu izpildi pasažieru un pasūtītāja interesēs drošāk un stabilāk var nodrošināt vairāku tirgus dalībnieku apvienība, uzņemoties kopīgu atbildību par pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un iespējamajiem riskiem (tai skaitā, straujām izmaiņām degvielas cenās, darbaspēka pieejamībā un sabiedrības veselības jomā, kas tieši ietekmē sabiedriskā transporta ar autobusiem pakalpojumu sniegšanas faktiskās iespējas). LAP, lemjot par sadarbību ar minētajiem tirgus dalībniekiem jautājumā par kopīgu piedāvājumu iesniegšanu iepirkumos uz atsevišķām liela apjoma un sarežģītības lotēm, ņēma vērā arī šo apsvērumu.
Krongorns pauž, ka arī starp LAP un KP lēmumā minētiem tirgus dalībniekiem notika pārrunas par piedāvājumu sagatavošanu apvienībā konkrētajās iepirkumu daļās jeb lotēs ar mērķi optimāli izmantot katra resursus un piedāvāt valstij kvalitatīvāko pakalpojumu.
“Bet nekādā gadījumā šīs pārrunas nebija vērstas uz konkurences ierobežošanu vai deformēšanu,” uzsver Krongorns, skaidrojot, ka katram apvienības dalībniekam bija paredzēts sagatavot savu neatkarīgu finanšu piedāvājumu, kas ir balstīts uz katra finanšu un operatīvas darbības pieņēmumiem un iespējām, kurus bija paredzēts konsolidēt atbildīgajam apvienības dalībniekam, kā to paredz gan ATD izstrādātais konkursa nolikums, gan Elektroniskās iepirkumu sistēmas tehniskās iespējas, iesniedzot piedāvājumu apvienības sastāvā.
“Tāpēc starp LAP un minētajiem diviem tirgus dalībniekiem nepastāvēja un nepastāv aizliegtas vienošanās par dalības noteikumiem iepirkumos. LAP ieskatā arī informācijas apmaiņa ir notikusi tikai tādā apmērā, kāds nepieciešams, plānojot iesniegt piedāvājumus apvienības sastāvā. Tāpat LAP sadarbība ar minētajiem tirgus dalībniekiem jautājumā par potenciālu apvienību izveidošanu un piedāvājumu iesniegšanu šo apvienību ietvaros arī atbilst iepirkumu noteikumiem,” pauž LAP valdes priekšsēdētājs.
Krongorns arī skaidro, ka, jau sākotnēji izsludinot iepirkumus, ATD paredzēja, ka piedāvājumus iepirkumos var iesniegt ne tikai individuālas juridiskas personas, bet arī juridisku personu apvienības “jebkurā to kombinācijā”. LAP vadītājs piebilst, ka normatīvie akti nenosaka konkrētas prasības, kārtību vai ierobežojumus juridisku personu apvienības izveidei, apvienības biedru sadarbības formai vai piedāvājumu izstrādāšanas procedūrai iepirkumos, pieļaujot skaidri nedefinētas un tādējādi – pietiekami plašas iespējas tirgus dalībnieku sadarbībai, lai sekmētu konkurētspējīgu piedāvājumu sagatavošanu un iesniegšanu, vienlaikus nodrošinot efektīvu pasūtītāja līdzekļu izmantošanu sabiedrības interesēs.
“Tādēļ, pamatojoties uz atļauto dalības veidu iepirkumos, LAP sadarbībā ar konkrētajā lietā minētajiem tirgus dalībniekiem uz atsevišķām iepirkuma lotēm iesniedza pieteikumus juridisku personu apvienības ietvaros, bet tajā pat laikā pārējās iepirkumu lotēs LAP piedalījās individuāli vai arī citā personu apvienības sastāvā, iesniedzot neatkarīgus un konkurējošus piedāvājumus,” skaidro Krongorns.
LAP uzskata, ka uzņēmuma rīcība ATD rīkotajos iepirkumos bija atbilstoša esošajam konkurences tiesību regulējumam un iepirkumu noteikumiem, bet KP lēmumā minētie secinājumi un konstatējums par pārkāpumu – kļūdaini.
Jau ziņots, ka soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.
KP secinājusi, ka LAP, “Nordeka” un “Latvijas sabiedriskais autobuss”, lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai – 15 miljoni kilometru gadā, – savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos – individuāli vai veidojot apvienības.
Gaiķis skaidroja, ka KP sākotnējo informāciju par karteli saņēmuši no tirgus dalībnieku pieteikuma Iecietības programmas ietvaros, kas atklāja, ka pirms piedāvājumu iesniegšanas iepirkumā 2019.gada 26.augustā “Nordeka” telpās Rīgā notika LAP, “Nordeka”, “Latvijas sabiedriskais autobuss” un pieteikuma iesniedzēja tikšanās. KP priekšsēdētājs gan arī piebilda, ka ziņotājs tomēr nekvalificējās kā Iecietības programmas dalībnieks, jo nebija iesaistījies kartelī.
Tikšanos starp sodītajiem apstiprina arī lietas dalībnieku mobilo telefonu numuru noslodzes dati, kas norāda, ka minēto uzņēmumu pārstāvji norādītajā datumā un laikā atradās “Nordeka” telpās vai tās tuvākajā apkārtnē.
Tikšanās laikā tika piedāvāts katram klātesošajam tirgus dalībniekam izlemt, kurā lotē tas gribētu piedalīties. Par sākotnējo paškritēriju tirgus sadalei tika piedāvāts izmantot katra tirgus dalībnieka jau noslēgtos līgumus, tas ir, maršrutus, ko katrs tirgus dalībnieks jau apkalpo, kā arī bāzes atrašanās vietas. Tikšanās laikā tika uzrādīta arī iepriekš sagatavota tabula ar visām 16 lotēm, ko papildināja rokrakstā veiktas piezīmes par iespējamo lotu sadali.
Tabulas, kurās norādītas visas 16 lotes un ietvertas piezīmes ar plānoto uzvarētāju un dalības formu – individuāli vai apvienībā -, lietas dalībnieki regulāri aktualizēja un savstarpēji sūtīja cits citam. Tas palīdzēja uzskatāmā veidā vienā dokumentā pārraudzīt visas 16 lotes un veikt lotu sadales rezultātu fiksāciju laika gaitā, nodrošinot karteļa vienošanās nepārtrauktību un sekošanu līdzi tās izpildei.
KP, izvērtējot lietas pierādījumus, secināja, ka pārkāpumu periodā tika plānotas teju 20 tikšanās, kurās dažādās kombinācijās tikušies visi trīs lietas dalībnieki. Turklāt, lai īstenotu vienošanās un nodrošinātu tās nepārtrauktību, vienošanās starp lietas dalībniekiem tika sistemātiski aktualizēta un attīstīta, izmantojot dažādus saziņas kanālus – ne tikai zvanus, epastu un īsziņu sarakstes, bet arī mobilās lietotnes “Whatsapp”, “Telegram”, “Google drive”.
Jau ziņots, ka LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.
Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA “LAP1R”, kas, pēc “Firmas.lv” datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (33%) ģimenēm.
Vienlaikus “Nordeka” apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. “Nordeka” reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.
Savukārt “Latvijas sabiedriskais autobuss” 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes – līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. “Latvijas sabiedriskais autobuss” pieder SIA “B-Bus”, kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam “PTC Consulting”. Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.