Vērtēs, kā atbrīvot Ventspils ostas termināļa teritoriju no sašķidrinātā amonjaka

 Šodien reģionālajā darba vizītē uz Ventspili dosies vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs (AP) un Valsts vides dienesta (VVD) ģenerāldirektore Elita Baklāne-Ansberga, lai vērtētu, kā atbrīvot Ventspils ostas termināļa teritoriju no sašķidrinātā amonjaka, informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā.

Amatpersonas apmeklēs Ventspils brīvostas teritoriju un tiksies ar pašvaldības vadību. Tikšanās laikā pārrunās atbildīgo iestāžu – VARAM, VVD, Satiksmes ministrijas, Valsts ieņēmuma dienesta, Ārlietu ministrijas, Ventspils brīvostas pārvaldes, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra – pārstāvju darba grupā nolemto par drošu amonjaka uzglabāšanu.

Kā vēstīts, Krievijas karadarbības dēļ sankcijām pakļautais Ventspils ostas terminālis SIA “Ventamonjaks” spēj vismaz līdz 15.maijam garantēt drošu amonjaka uzglabāšanu, bet par tālāko ir šaubas.

Pagājušajā nedēļā divas dienas ilgušajās sarunās VARAM, VVD un citu atbildīgo iestāžu pārstāvji guvuši pārliecību, ka “Ventamonjaks” spēj vismaz līdz 15.maijam garantēt drošu amonjaka uzglabāšanu, ja vien uzņēmums ar FKTK iesaisti ātrāk neatrisinās amonjaka drošu pārdošanu un pārvešanu.

VARAM, VVD un citu atbildīgo iestāžu pārstāvji pagājušajā nedēļā darba grupā pārrunāja risinājumus, lai novērstu ķīmisko vielu noplūdes draudus un atbrīvotu Ventspils ostas termināļa teritoriju no sašķidrinātā amonjaka.

Darba grupa turpina darbu arī šonedēļ, lai pārrunātu turpmākos rīcības modeļus tālākajai situācijas risināšanai.

VVD jau iepriekš ir norādījis, ka drošība ir prioritāte, līdz ar to gadījumā, ja uzņēmums pats nespēs nodrošināt drošu uzglabāšanas procesu, valsts to pārņems, iespējams arī, lemjot par bīstamās preces atsavināšanu un atbildības uzņemšanos par šo kravu.

Kā vēstīts, saistībā ar Krievijas sāktā kara dēļ ieviestajām sankcijām “Ventamonjaks”, kura rezervuāros atrodas 40 000 tonnu bīstamas vielas – šķidrā amonjaka, nevar norēķināties ar uzņēmumu SIA “VK Terminal Services”, kas sniedz “Ventamonjakam” dažādus pakalpojumus, tostarp nodrošina amonjaka uzglabāšanu.

Šādos apstākļos VVD sasauca Rūpniecisko avāriju riska izvērtējuma komisiju. Tā strādāja neklātienē, sniedzot viedokļus par izveidojušos situāciju paaugstināta avāriju riska objektos “Ventamonjaks” un “VK Terminal Services”, bet VVD Kurzemes reģionālā vides pārvalde 5.aprīlī veica klātienes pārbaudi, lai konstatētu situāciju un potenciālos riskus.

VVD konstatēja, ka pārbaudes brīdī terminālā tika uzglabātas 39 807 tonnas šķidrā amonjaka, kas ir aptuveni 70% no termināļa kopējās ietilpības. “Ventamonjaks” izsniegta atļauja B kategorijas piesārņojošai darbībai – sašķidrinātā amonjaka pieņemšanai, uzglabāšanai un iekraušanai tankkuģos. Atļauja paredz uzglabāt sašķidrināto amonjaku līdz tā iekraušanai tankkuģos, nodrošinot tā drošu uzglabāšanu -32 grādu temperatūrā. “VK Terminal Services” sniedz pakalpojumus, nodrošinot “Ventamonjaka” drošu darbību.

Amonjaka uzglabāšanas un citu tehnoloģisko procesu rezultātā emitēto gāzu sadedzināšana notiek lāpas iekārtā, kur kā kurināmais tiek izmantota sašķidrinātā naftas gāze (SNG). SNG patēriņš ir aptuveni piecas tonnas nedēļā. Tehnoloģisko procesu sprādziendrošas vides nodrošināšanai tiek lietota inertā gāze – slāpeklis, ko saražo “VK Terminal Services”.

Kā skaidro VVD speciālisti, gadījumā, ja netiktu nodrošināti droši amonjaka uzglabāšanas apstākļi, pastāvētu draudi gāzveida amonjaka emisijai nonākt atmosfērā. Gāzveida amonjaks ir bezkrāsaina gāze ar asu, smacējošu ožamā spirta smaku, vieglāka par gaisu, labi šķīst ūdenī un, saskaroties ar gaisu lielā koncentrācijā, veido ātri gaistošu mākoni, turklāt tas ir ugunsbīstams. Amonjaka ietekme uz cilvēku veselību ir atkarīga no koncentrācijas, taču tā ir toksiska viela un lielās koncentrācijās izraisa elpošanas sistēmas traucējums, kas var izraisīt arī nāvi. Avārija kompleksā un amonjaka noplūde var potenciāli apdraudēt visas Ventspils un, noteiktu apstākļu sakritības gadījumā, arī daļas Ventspils novada iedzīvotāju veselību.

“VK Terminal Services” pārstāvji pārbaudes laikā snieguši informāciju, ka ikdienas uzturēšanas darbi, iekārtu darbības monitorings un uzraudzība pašlaik tiek nodrošināti paredzētajā apjomā, taču ir problēma ar bīstamo iekārtu pārbaudes nodrošināšanu. Vienai “Ventamonjaks” spiedieniekārtai pārbaude bija jāveic līdz 7.aprīlim, taču līgumpartneris ir atteicies to veikt, jo apzinās, ka par paveikto darbu var nesaņemt apmaksu. Iekārtu neatbilstošs tehniskais stāvoklis var novest pie avārijām, kas var radīt kaitējumu cilvēku veselībai, īpašumam un videi. Ja nav iespējams sankciju dēļ veikt iekārtu pārbaudes, tad iekārtu lietošana būtu jāpārtrauc, tās iztukšojot.

“Ventamonjaks” ir viens no astoņiem potenciāli bīstamajiem objektiem, kas izvietoti Ventspilī. Tuvākā dzīvojamā apbūve atrodas 700-1000 metru (m) attālumā. Aptuveni 500 m attālumā no termināļa atrodas ostas dzelzceļa mezgli, kuros var atrasties dažādas Ventspils uzņēmumos pārkraujamo bīstamo ķīmisko vielu kravas. Jebkura amonjaka uzglabāšanas tehnoloģijas neievērošana var novest pie neatgriezeniskām sekām un iespējamu apdraudējumu pilsētas iedzīvotāju dzīvībām un veselībai.

Vairāk nekā puse jeb 55% “Ventamonjaka” kapitāldaļu pieder Kiprā reģistrētam uzņēmumam “Uralchem Freight Limited Kipra”, kura patiesais labuma guvējs ir Mazepins. Savukārt 45% pieder Latvijā reģistrētam uzņēmumam “Halcyon Capitals”, kurā kā patiesais labuma guvējs ir norādīts bijušā Ventspils mēra Aivara Lemberga znots Jānis Austriņš.

Uzņēmums “VK Terminal Services” pieder kompānijai “VK Tranzīts”, kuras lielākie īpašnieki pastarpināti ir Austriņš, Svetlana un Vladimirs Bespalovi, Jūlija Butrika, Egita Skuja un Sanda Dabare.