Zivju restorāns “Bermudas” Ragaciemā – iecienīts jau 20 gadus

Nav noslēpums, ka “Bermudas” ir īpašs ar savu zivju un jūras velšu ēdienkarti, kas droši vien ir bijusi viena no veiksmes atslēgām restorāna pastāvēšanai daudzus gadus piejūras ciematā. Un kas par skaistu un izmeklētu interjeru! Tāpēc mēs iesakām doties uz Ragaciemu, kur pēc svētīgas pastaigas gar jūru ieturēt gardu un izmeklētu maltīti “Bermudās”.

Uz sarunu aicinājām restorāna saimnieci Airitu Mūrnieci. Viņa pauž, ka “Bermudas” vienmēr ir bijis ģimenes bizness, tādēļ tā attīstībā jau kopš pirmssākumiem ir ieguldīta “sirds un dvēsele”.

Pastāstiet lūdzu, cik garš ir Bermudas zivju restorāna stāsts?

80.un 90.-tajos gados ģimenes galva tētis Tālivaldis bija strādājis vairākos restorānos un kafejnīcās, palīdzējis to atvēršanā, iekārtošanā un tas viņam deva stimulu atvērt savu ēstuvi. Tā 2002. gada jūlijā tika ielieti pamati ģimenes restorānam Bermudas. Kādreizējai mājas pirtiņai un garāžai tika piebūvēts klāt restorāns, ziedojot ābeļdārzu. Tas bija garš un grūts periods. Durvis klientiem vērām 2005. gada 30. decembrī. Zināšanas un izpratne par sava uzņēmuma restorānu bija ļoti mazas, kā mācējām, tā būvējām un tā arī strādājām. Paralēli restorāna būvniecībai pāri ceļam, kur tagad ir grillbārs “Ribas”, mūsu ģimenei bija pārtikas veikals līdz restorāna atvēršanai.

Kā Bermudām gāja pirmssākumos un kādu izaugsmi šobrīd ir piedzīvojis uzņēmums?

Pirmsākumi bija grūti, pirmos sešus gadus mēs piemaksājām no savas kabatas, lai mums būtu restorāns, paralēli strādājot algotus darbus. Mums nav bijušu kredītu vai investoru. Nauda bija tik, cik nopelnījām. Visu, ko nopelnījām, ieguldījām atkal uzņēmumā.

Esam pārdzīvojuši vairākas krīzes – “trekno gadu” krīzi, “covid krīzi”. Tā pamazām, gadiem ejot un pieredzi uzkrājot, strādājam, nemainot SIA un strādājot ģimenei un darbiniekiem roku rokā 24/7. Telpas izveidi projektējām arī paši, pieskaņojām pie dzīvojamās mājas. Būvējām pielāgotu ballītēm, diskotēkām, banketiem. Tā arī pirmos gadus strādājām, pa dienu restorāns ar baltiem galdautiem, vakaros klubiņš. Pirmos gadus ļoti daudz cilvēku ballējās.

Kāds ir jūsu noslēpums sezonas-nesezonas pārvarēšanai nelielā ciematā?

Sākumā strādājām daudz paši – mamma Ruta kā pavārs, vedekla Airita par viesmīli, dēls Gatis par tehnisko darbinieku, bārmeni, dīdžeju. Šobrīd turpinām strādāt restorānā pārsvarā pa nedēļas nogalēm vai pasākumiem, bet nu jau kopā ar uzticamu un lojālu, gadiem nemainīgu komandu. Par ko mums ir liels lepnums un gods. Sākumā strādājām 6 darbinieki, nu jau esam izauguši līdz 13 darbiniekiem un vasarās plānojam ieviest vēl jaunus darbiniekus.

Pirmos piecus gadus bija izteikta sezonalitāte, kad pa dienu varēja nebūt neviens viesis, bet mēs tik un tā strādājām katru dienu. Gadiem ejot sezonalitāte samazinājās, iespējams restorāns kļūva populārāks vai arī mainījās cilvēku paradumi, izbraukt pastaigā uz jūru un paviesoties pie mums. Visus restorāna pastāvēšanas gadus neesam nekur reklamējušies, mūs, ja kāds uzrunā, tad sniedzam intervijas. Mūsuprāt, labākā reklāma ir no “mutes mutē”.

Izmēģinājām arī izbraukuma tirdzniecības periodu, masu pasākumos “Līgo Rīgā”, “Rīgas svētkos”, “Kauguru svētki”, “Rožu svētki Tukumā”, “Zvejnieksvētki Lapmežciemā”, “Jūrassvētki Engurē”, kas mums ir devuši neatsveramu pieredzi.

Tad vēl Covid laiks, kad daudzas iestādes pēc šī posma tā arī neizdzīvoja…

Mums visiem kopā Covid laiks bija liels izaicinājums. Nemitīgā mēbeļu bīdīšana, zonu dalīšana, darba procesa organizēšana, līdzņemšana. Gaidījām kārtējos un mainīgos valdības sēdes lēmumus, lasījām un ātri pielāgojāmies noteikumiem. Laikā, kad nevarēja apkalpot viesus iekštelpās, restorāna priekšpusē novietojām treileri, no kura psaniedzām tikko gatavotus ēdienus līdzņemšanai. Uz ugunskura vārījām gan zupu, gan karstos dzērienus. Kā rezultātā visu Covid laiku restorāns nav bijis slēgts un attīstība ir gājusi tikai uz augšu.

Kā Jums šķiet, kādēļ Bermudas ir cilvēku iecienīta vieta, uz kurieni brauc rīdzinieki un arī citi attāli viesi?

Uz šo jautājumu vislabāk un precīzāk Jums varētu atbildēt mūsu viesi. Mēs nojaušam, ka pie mums ir gards ēdiens, laba atmosfēra, laba atrašanās vieta, skaista daba un pastaigu vietas. Interesanti, ka līdz Covid laikam nesezonā katru otro svētdienu organizējām jūras velšu  brančus, kas bija kļuvuši tik populāri, ka, atverot rezervācijas,  viss aizpildījās pāris minūšu laikā mēnesi uz priekšu. Mūsu viesi jau jokoja, ka  mēs esam tāpat kā “Jaunais Rīgas teātris” un “Dziesmu svētku biļetes”, uz kurām nekad nevar pie mums paspēt veikt rezervāciju uz branču. Kad brančus vairs nevarēja organizēt klātienē, rīkojām branču līdzņemšanai ar piegādi. Izbraukājām pusi Latvijas. Esam pat pāris reizes veduši uz Liepāju, un klientu šoks ir – saņemot branču pēc 2 stundu brauciena – ēdieni vēl ir silti. Šobrīd gan darba uz vietas ir tik daudz, ka brančus neorganizējam, kaut gan interese pēc divu gadu partraukuma ir milzīga.

Kas ir interesantākais, ko var atrast Bermudu ēdienkartē? Zinu, ka iecienītas ir varžu kājiņas un ne tikai…

Lielākās ovācijas izraisa mūsu firmas ēdiens – zivju soļanka “Bermudas”, kas tiek pasniegta šķīvī, kurš ir 36 cm diametrā un izskatās kā “mutes bļoda” – tilpums 1 litrs, kas galīgi neatbilst restorāna porcijas izmēram. Ceptie varžu gurniņi ir vispopulārākais no uzkodu ēdieniem. Interesanti ir arī īpašo piedāvājumu ēdieni, kas mainās katru nedēļas nogali.

Šķiet, ka jūsu trumpis ir ne tikai zivju/jūras velšu ēdienkarte, bet arī gaumīgais interjers. Pastāstiet lūdzu, kāds bija radošais process tā iekārtošanā!

Mūsuprāt, interjers un atmosfēra ir tik pat svarīgi, kā kvalitatīvi pagatavots ēdiens. Interjeru mēs nemitīgi mainām un pielāgojam sezonām, svētkiem un noskaņojumam, lai viesiem neapniktu un katru reizi ieraudzītu ko jaunu un interesantu. Esam mainījušies un turpināsim mainīties un augt, ieguldot interjerā.

Kā jūs raksturotu savus klientus? Varbūt ir bijuši kādi kuriozi, kas paliek atmiņā?

Mūsu viesi ir vislabākie, un esam redzējuši kā viņi pieaug, izveido savas ģimenes, apprecās un tagad nāk ar saviem bērniem. Mēs esam atvērti viesiem ar saviem mīluļiem – suņiem. Kuriozi ir daudz un dažādi, mums pat ir darbiniece, kas interesantākos atgadījumus pieraksta, bet kas notiek Bermudās, tas paliek Bermudās…

Jums pretī ir vēl viena ēstuve, kas veido amizantu konkurenci – vai cilvēks nāks pie jums, vai pāries pāri ceļam. Vai tas iespaidoja restorāna apmeklētību vai radīja citus šķēršļus biznesā?

Kad atvērās “Ribas”, liela daļa klientu domāja, ka tās pieder mums. Cilvēkiem ir izvēles iespējas, kas nāk par labu gan viesiem, gan mums. Konkurence nāk tikai par labu un nu jau mums ir izveidojies tāds kā Ragaciema ēstuvju kvartāls ar savām ballītēm un ikdienas kņadu. Sadzīvojam labi un ja ir nepieciešams, viens otram palīdzam.

Uz vasaru meklējat papildspēkus – cik daudz vietējie piesakās uz šo iespēju?

Jā, uz vasaru meklējam papildspēkiem jauniešus, kurus nodarbināt vasarā, un šobrīd ir pieteikušies vairāki. Diemžēl vietējo darbinieku īpatsvars ir ļoti mazs, pārsvarā visi brauc no tālākām vai tuvākām vietām.

Kāda ir Jūsu veiksmīga biznesa vīzija nākotnei?

Izaugsmes noslēpums laikam ir neatlaidība un nepadošanās. Pielāgojāmies katrai situācijai un klientam. Ieguldījām attīstībā, interjerā, iekārtās, darbiniekos. Veiksmes ir maz, svarīgs ir darbs no sirds. Cienīt viesus, bet neļaut sev “kāpt uz galvas”. Ne soli atpakaļ, tikai uz priekšu. Pastāvēs, kas mainīsies!