Vācijā pērn ievērojami pieaudzis uzraudzīto ekstrēmistu skaits

Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) uzraudzīto ekstrēmistu skaits pērn ievērojami pieaudzis, otrdien paziņojis Vācijas iekšlietu ministrs Aleksandrs Dobrints.

Ministra prezentētajā ziņojumā teikts, ka īpaši pieaudzis BfV uzraudzīto labējo ekstrēmistu skaits. 2024.gadā tas palielinājies par 23%, sasniedzot 50 250 cilvēkus.

BfV to skaidro ar atbalsta pieaugumu labējai eiroskeptiķu partijai “Alternatīva Vācijai” (AfD), ko BfV uzskata par iespējamu labējo ekstrēmistu organizāciju.

Tomēr Dobrints iestājās pret AfD aizliegumu, uzsverot, ka šis jautājums jārisina politiski, un centra partijām jāstrādā tā, lai AfD tiktu atbīdīta malā. Tas nozīmēja atrisināt problēmas, ko pret imigrāciju noskaņotā AfD izmantoja, lai vēlēšanās sasniegtu savu līdz šim labāko rezultātu, iegūstot vairāk nekā 20% balsu, norādīja ministrs.

AfD februārī notikušajās Bundestāga vēlēšanās ierindojās otrajā vietā un tagad ir lielākā opozīcijas partija parlamentā, kuras biedru skaits pagājušā gada novembrī sasniedza 50 000.

BfV ziņojumā teikts, ka pērn 20 000 AfD biedru atzīti par piederīgiem labējo ekstrēmistu aprindām.

“Politiskās un sociālās ietekmes un biedru skaita ziņā AfD ir galvenais spēlētājs labēji ekstrēmo vai iespējami labēji ekstrēmo partiju spektrā,” teikts ziņojumā.

To labējo ekstrēmistu skaits, kuriem ir nosliece uz vardarbību, 2024.gadā pieauga par 800, sasniedzot 15 300 cilvēkus, norādīts ziņojumā.

BfV 2.maijā paziņoja, ka AfD ir atzīta par labēji ekstrēmistisku organizāciju, bet drīz pēc tam šo lēmumu uz laiku apturēja, kamēr tiesā tiek izskatīta apelācija. Šī lieta ir Ķelnes tiesas jurisdikcijā, jo BfV atrodas šajā pilsētā.

Atzīšana par labēji ekstrēmistisku organizāciju dod iestādēm lielākas pilnvaras uzraudzīt partiju, samazinot šķēršļus tādiem pasākumiem kā telefonsarunu noklausīšanās un slepeno aģentu iefiltrēšana.

Vācijā ir ļoti augstas juridiskās prasības politiskās partijas aizliegšanai. Vai nu valdībai, vai vienai no abām parlamenta palātām jālūdz Vācijas Konstitucionālajai tiesai noteikt šādu aizliegumu, pierādot, ka partija rada nopietnus draudus demokrātijai.

Pēdējā partija, kas Vācijā tika aizliegta, bija Komunistiskā partija. Tā tika aizliegta 1956.gadā.

Dobrints norādīja, ka, viņaprāt, pierādījumi, ar kuriem BfV pamatoja ekstrēmistiskas organizācijas apzīmējuma attiecināšanu uz AfD, nav pietiekami, lai pamatotu aizliegumu. Ministrs uzsvēra, ka BfV nav pievērsies jautājumam par to, vai AfD rada nopietnus draudus demokrātijai un tiesiskumam. Taču ministrs atzina, ka, viņaprāt, AfD ir ekstrēmistiska.

BfV arī konstatējis kustības “Reichsbürger” (“Reiha pilsoņi”) locekļu skaita pieaugumu. Šī kustība noraida Vācijas pēckara konstitūciju, un tās locekļi atsakās maksāt nodokļus un sodanaudas. “Reiha pilsoņu” skaits pērn pieauga par 1000, sasniedzot 26 000 cilvēku, ziņo BfV.

Tajā pašā laikā pēc neliela krituma iepriekšējos gados pērn par 4% pieaudzis atbalsts islāmistu grupējumiem. BfV 2024.gadā uzraudzīja 28 280 cilvēkus, kas atbalsta šādus grupējumus. Tiek lēsts, ka 9540 islāmisti ir orientēti uz vardarbību.

Ziņojumā arī secināts, ka pieaudzis kreiso ekstrēmistu skaits, sasniedzot aptuveni 38 000.

BfV par vienu no faktoriem, kas veicinājis ekstrēmismu, uzskata karu Gazas joslā.