Vairākas Rietumvalstis visumā pozitīvas par iespēju sniegt drošības garantijas Ukrainai

Vācijas kanclers Olafs Šolcs Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim apliecinājis, ka Vācija visumā ir gatava sniegt drošības garantijas Ukrainai, paziņojis Vācijas valdības preses pārstāvis.

Šolcs telefonsarunā ar Zelenski paudis “vispārēju vēlmi” uzņemties galvotājvalsts atbildību, preses konferencē trešdien teica Vācijas valdības preses sekretārs Štefens Hebeštreits.

Viņš atteicās izteikt pieņēmumus, vai tāds statuss ietvertu arī militāru komponenti.

Savukārt Lielbritānijas amatpersonas paudušas valsts gatavību garantēt Ukrainas drošību, lai gan izslēdz iespēju uzņemties saistības, kādas ir NATO dalībvalstīm alianses sastāvā.

Lielbritānija izskatīs Ukrainas lūgumu kļūt par tās drošības garantu, taču neuzņemsies tādas saistības, kādas ir NATO dalībvalstīm alianses ietvaros, paziņojis britu premjerministra vietnieks Dominiks Rābs. “Mēs ļoti rūpīgi izskatīsim visu, kas, pēc prezidenta [Volodimira] Zelenska vārdiem, viņam ir nepieciešams. Taču es domāju, ka mēs negrasāmies vienpusēji atkārtot NATO saistības pret NATO dalībvalstīm,” sacīja Rābs.

Pēc viņa teiktā, Lielbritānijas lēmums par to, vai kļūt par Ukrainas drošības garantu, būs “atkarīgs no tā, kas tieši ir iesaistīts”. Taču Rābs noraidīja, ka līgums par garantijām varētu ietvert iespēju Lielbritānijas karaspēkam iesaistīties karā pret Krieviju.

Krievija pieprasa Ukrainai neitrālu statusu un atteikšanos iestāties NATO. Ukraina no savas puses cenšas iegūt drošības garantijas no starptautiskajiem partneriem, jo īpaši no ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm, arī Lielbritānijas.

Ukrainas delegācijas loceklis Oleksandrs Čalijs pēc otrdien Stambulā notikušajām sarunām ar Krievijas delegāciju skaidroja, ka Ukraina vēlas no Rietumiem tādas pašas drošības garantijas kā NATO valstīm.

Ukrainas un Krievijas delegācijas otrdien Turcijā notikušajās sarunās vienojušās jautājumu par Krimu un Donbasu izskatīt atsevišķi, bet Ukraina ir gatava piekrist ārpusbloka valsts statusam, ja tai ir stingras vairāku valstu drošības garantijas

Tas faktiski paredz, ka Ukrainas teritorijā netiks izvietotas ārvalstu militārās bāzes un militārie kontingenti. Ukraina apņemtos neiestāties nekādās militāri politiskās aliansēs. Starptautiskās militārās mācības Ukrainas teritorijā varētu rīkot tikai ar galvotājvalstu piekrišanu.

Līgumā būtu arī jāparedz efektīvs mehānisms galvotājvalstu mijiedarbībai. Faktiski tas var līdzināties NATO līguma 5. pantam – ja pret Ukrainu sākas karš, agresija vai “specoperācija”, tad galvotājvalstis trīs dienas konsultējas, un pēc tam tām ir juridisks pienākums sniegt palīdzību Ukrainai.

Pēc Ukrainas delegācijas domām, par galvotājiem varētu kļūt Lielbritānija, Ķīna, ASV, Turcija, Francija, Kanāda, Itālija, Polija un Izraēla. Dažas valstis jau ir devušas iepriekšēju piekrišanu.