Vairāku mērīšanas līdzekļu verifikācija būs veicama retāk

Valdība otrdien atbalstīja grozījumus noteikumos par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu, kas paredz, ka vairāku mērīšanas līdzekļu verifikācija būs veicama retāk.

Ekonomikas ministrijā (EM) norāda, ka ministrija kopā ar iesaistītajām pusēm ir izvērtējusi, vai garuma mēriem un tirdzniecībā lietošanā esošajiem svariem būtu nepieciešams pagarināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu vai atcelt to.

Valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskums ļauj nodrošināt mērījumu precizitāti un mērīšanas līdzekļu ekspluatācijas drošību. Tas ir īpaši svarīgi tādām tautsaimniecības nozarēm kā medicīna, farmācija, ķīmija, enerģētika, parfimērija, pārtika, tirdzniecība, lauksaimniecība, zivsaimniecība, transports un sakari un citām nozarēm, kur mērījumu precizitātei var būt izšķiroša nozīme.

Normatīvais regulējums līdz šim noteica, ka garuma, laukuma un daudzdimensionāliem mērīšanas līdzekļiem atkārtotās verificēšanas periodiskums ir reizi gadā, mērstieņiem un mērlentēm ar atsvaru šķidruma līmeņa mērīšanai tilpnēs – reizi gadā, metriem, lineāliem un mērlentēm – reizi divos gados, neautomātiskiem svariem (I un II klase) – reizi divos gados, neautomātiskiem svariem (III un IIII klase) – reizi gadā un atsvariem – reizi divos gados.

EM izstrādātie grozījumi paredz, ka neautomātiskajiem svariem (III un IIII precizitātes klase) atkārtotās verificēšanas periodiskums mainīts uz reizi divos gados. Savukārt neautomātiskajiem svariem (III un IIII klase) masas noteikšanai maksas aprēķinam tirdzniecībā atkārtotās verificēšanas periodiskums noteikts reizi trijos gados.

Vienlaikus garuma, laukuma un daudzdimensionāliem mērīšanas līdzekļiem mainīts atkārtotas verificēšanas periodiskums no “reizi gadā” uz “nav noteikts”.

Savukārt mērstieņiem un mērlentēm ar atsvaru šķidruma līmeņa mērīšanai tilpnēs turpmāk verificēšanas periods būs reizi trijos gados, kamēr līdz šim verificēšana bija jāveic reizi gadā.

Lineāliem un mērlentēm turpmāk nebūs noteikts atkārtotas verificēšanas periodiskums. EM skaidro, ka praksē lineāliem un mērlentēm mērījumu precizitāte visā ekspluatācijas laikā nemainās, kā arī pamatojoties uz inspicēšanas institūciju sniegto informāciju par atkārtoti verificētajiem mērīšanas līdzekļiem, laika posmā no 2020. līdz 2023.gadam no kopā pārbaudītajiem 2402 mērīšanas līdzekļiem par neatbilstošiem atzīti tikai četri, līdz ar to nav objektīvi noteikt šiem mērīšanas līdzekļiem atkārtotās verificēšanas periodiskumu.

EM norāda, ka līdz šim regulējums noteica vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām atkārtotās verificēšanas periodiskumu reizi gadā, kas Satiksmes ministrijas ieskatā ir nevajadzīgi, jo šīs sistēmas ir aprīkotas ar pašdiagnostiku, kā arī sistēmu dabīgā novecošanās neietekmē mērījumu precizitāti, jo mērījums faktiski tiek veikts posma izbraukšanas laikam, nevis ātrumam, un kameru laiki tiek nepārtraukti sinhronizēti ar precīza laika avotiem.

Viena vidējā ātruma kontroles posma verificēšana VSIA “Latvijas valsts ceļi” šobrīd izmaksā aptuveni 1500 eiro gadā, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN). Tā kā pašlaik darbībā ir 16 posmi un tuvākajos divos gados plānoti vēl 34 posmi, tad visu šo posmu verificēšana katru gadu “Latvijas valsts ceļiem” izmaksās aptuveni 75 000 eiro.

EM izstrādātie grozījumi paredz, ka vidējā braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām atkārtotās verificēšanas periodiskuma prasība būs spēkā līdz 2025.gada 31.decembrim. Savukārt pēc 2025.gada 31.decembra paredzēts, ka braukšanas ātruma mērīšanas sistēmām atkārtota verificēšana nebūs jāveic.