Vairumu atlikušo elektroapgādes bojājumu plānots novērst ceturtdien

Ministrijā atzīmē, kaoperatīvie dienesti turpina novērst elektrotīkla bojājumus, lai iespējami drīz elektroenerģija tiktu atjaunota mājsaimniecībām, kuras vētra un plūdi skārušas vissmagāk.

Spēcīgo plūdu dēļ sarežģītākā situācija bija novērojama Pierīgā, Dobelē, Jelgavā, Tukuma novadā un Jūrmalā. Pirmdien, 29.jūlijā, vētras pīķī, bez elektroapgādes palikušo klientu skaits sasniedza gandrīz 50 000. Ceturtdienas rītā atslēgto lietotāju skaits sarucis līdz 900, no kuriem apmēram 500 atrodas applūdušās teritorijās, kur elektroapgādi nevar atjaunot drošības apsvērumu dēļ.

Kopumā šobrīd novērsti vairāk nekā 1000 elektrotīkla bojājumu vidējā spriegumā un zemspriegumā. Ir palikuši sarežģītākie bojājumi, piemēram, tādi, pie kuriem joprojām apgrūtināta piekļuve gan uz autoceļa, gan uz elektrolīnijām sakritušo koku dēļ vai arī iepriekš darbus kavējusi ūdens klātbūtne, norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS).

“Ar dabas stihijas nesto postažu cīņu turpina arī operatīvās brigādes un iedzīvotāji Lietuvā, kur situācija ir daudz smagāka – ja Latvijā bez elektroapgādes pašlaik ir nepilns tūkstotis klientu, tad Lietuvā tie ir ap 27 000 klientu,” min Melnis.

KEM norāda, ka situācija Lietuvā varētu būt skaidrojama ar normatīvā regulējuma atšķirībām. Atbilstoši publiski pieejamajai informācijai Latvijas regulējums nosaka, ka mežainās vietās elektrolīniju atstarpes ir pat vairākas reizes plašākas nekā Lietuvā, tāpēc gaisvadu līnijas tiek bojātas retāk. Piemēram, Latvijā vidējā sprieguma 10 kilovoltu (kV) elektrolīniju atstarpes jeb no kokiem atbrīvotais koridors ir 6,5 metru plats, savukārt Lietuvā tas ir trīs metru plats.

Vienlaikus KEM skaidro, ka nacionālas ietekmes energoapgādes komersantu darbība, tostarp AS “Latvenergo”, AS “Conexus Baltic Grid”, AS “Gaso”, nav būtiski traucēta, kā arī nav saņemtas ziņas par nozīmīgiem siltumapgādes sistēmas traucējumiem.

Melnis uzsver, lai stiprinātu valsts energoinfrastruktūru, ir pamats izvērtēt vēsturiski noteiktos aizsargjoslas parametrus augstsprieguma līnijās, īpaši mežainajās vietās, kas sniedzas vairāk nekā 3800 kilometru garumā. Melnis uzdevis “Augstsprieguma tīklam” izvērtēt situāciju un sniegt priekšlikumus regulējuma pilnveidojumam.

Vienlaikus KEM norāda, ka līdz ar būtisku lietus ūdens apjomu, kas tiek novadīts kanalizācijas sistēmā pieaug risks neattīrītu notekūdeņu pārplūdēm. Pilnvērtīgs ietekmes novērtējums tiek gatavots, ir savākti un testēšanai nodoti vidē novadīto notekūdeņu paraugi. Testēšanas rezultāti provizoriski būs pieejami piektdien, 2.augustā.