Valdība lems par izņēmumu piemērošanu iesaukšanai aktīvajā dienestā

Noteikumu projekts paredz noteikt kārtību, kādā Mobilizācijas likuma un Zemessardzes likuma minētajām personām piemēro izņēmumus pilsoņu iesaukšanai aktīvajā dienestā, iedzīvotāju mobilizācijai civilās aizsardzības formējumos un civilās aizsardzības pasākumu veikšanai, zemessargu mobilizācijai un pakļaušanai paaugstinātas gatavības režīmam.

AM norāda, ka par valsts apdraudējuma pārvarēšanu atbildīgo kompetento valsts un pašvaldību institūciju uzdevumi ir paredzēti Valsts aizsardzības plānā, Valsts civilās aizsardzības plānā un Valsts katastrofu medicīnas plānā.

Atbilstoši Nacionālās drošības likumam Ministru kabineta kompetencē ir apstiprināt kritiskās infrastruktūras kopumu. Likums nosaka, ka Valsts drošības dienests, Satversmes aizsardzības birojs vai Militārās izlūkošanas un drošības dienests atbilstoši kritiskās infrastruktūras kopumā noteiktajai kompetencei informē A, B vai C kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā, bet nozares ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju informē D kategorijas kritiskās infrastruktūras īpašnieku vai tiesisko valdītāju par kritiskās infrastruktūras iekļaušanu kritiskās infrastruktūras kopumā.

Atbilstoši Mobilizācijas likumam un Zemessardzes likumam noteikumu projekts paredz divu veidu izņēmumu piemērošanas gadījumus.

Pirmkārt, izņēmumi tiek attiecināti uz personām, kas ieņem noteiktus amatus un kuru pienākumu turpināšana būtu svarīgāka nekā šo personu iesaukšana aktīvajā dienestā, pakļaušana mobilizācijai vai paaugstinātas gatavības režīmam. Atbilstoši noteikumu projektā paredzētajai kārtībai par šīm personām noteikumu projektā noteiktās institūcijas nodrošina regulāru aktuālās informācijas sniegšanu NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai un Zemessardzei.

Otrkārt, cita kārtība ir paredzēta attiecībā uz izņēmumiem, kurus nosaka, pamatojoties uz Mobilizācijas likuma 14.1 panta otro daļu un Zemessardzes likuma 4.1 panta otro daļu, un tie ir attiecināmi uz citām valsts un pašvaldības institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu amatpersonām un darbiniekiem, kuri iesaistīti valsts apdraudējuma pārvarēšanas pasākumu veikšanā vai nodrošina kritiskās infrastruktūras vai kritisko finanšu pakalpojumu darbības nepārtrauktību.

Savukārt personām, uz kurām attieksies izņēmumi, ārkārtējās situācijas vai izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā būs jāturpina savas darba tiesiskās attiecības esošajās darba vietās. Attiecīgi valsts vai pašvaldību institūciju vai publisko un privāto tiesību subjektu, kas veic kritiskās funkcijas, spēja nodrošināt kritisko funkciju īstenošanu tiek uzskatīta par prioritāru.

Noteikumu projekts paredz, ka valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī publisko un privāto tiesību subjektiem, kas veic kritiskās funkcijas, informāciju par personām, kurām noteikti izņēmumi, būs jānosūta NBS rezerves uzskaites struktūrvienībai, norādot personas identificēšanai nepieciešamo minimālo informāciju – personas vārdu, uzvārdu un personas kodu, bet ārstniecības personām – arī specialitāti.