Valdība noraida Saeimas deputātu budžeta priekšlikumus

Vienlaikus valdība otrajam lasījumam atbalstīja ap 90 ministriju iesniegtos priekšlikumus, lielākā daļa no tiem bija tehniski un redakcionāli priekšlikumi.

Tostarp budžetu pavadošajiem likumprojektiem tika iesniegti kopumā 210 priekšlikumi, no tiem Finanšu ministrija (FM) piedāvāja atbalstīt 48 priekšlikumus ar fiskāli neitrālu ietekmi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) pēc valdības sēdes medijiem sacīja, ka budžets ieiet savā pēdējā fāzē. Viņš norādīja, ka valdība ir izskatījusi visus priekšlikumus.

Viņš uzsvēra, ka Saeimas, pārsvarā opozīcijas, deputātu iesniegtie priekšlikumi tika noraidīti, jo 123 priekšlikumos kā līdzekļa avots tika izmantots gadskārtējais valsts budžeta pārdalāmais finansējums – to samazinājums gandrīz par 1,28 miljardiem eiro, 36 priekšlikumos tika piedāvāts palielināt budžeta nodokļu ieņēmumus, 19 priekšlikumos tika piedāvāts samazināt finansējumu Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) par 200 miljoniem un bija arī citi priekšlikumi.

Ašeradens norādīja, ka valdības sēdē visvairāk diskusijas izraisīja Zemkopības ministrijas (ZM) priekšlikums, kur lauksaimnieku organizācijas uztraucas par akcīzes nodokļa pieaugumu. “Šeit bija labs kompromisa piedāvājums uzdot ZM nākt uz valdību ar informatīvu ziņojumu, tad to, iespējams, varētu akceptēt,” piebilda finanšu ministrs.

Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji aģentūru LETA informēja, ka valdība izskatīja iesniegtos priekšlikumus nākamā gada valsts budžeta otrajam lasījumam Saeimā. Nozaru ministrijas bija iesniegušas priekšlikumus, kuri atbilst valdībā lemtajam un nerada negatīvu ietekmi uz valsts budžetu. Visiem priekšlikumiem ir kompensējošie pasākumi, piemēram, nozaru ministriju iekšējās izdevumu pārdales vai papildu ieņēmumu pasākumi.

Tostarp valdība atbalstīja Aizsardzības ministrijas priekšlikumus, kas paredz veikt iekšējo pārdali, lai nodrošinātu finansējumu SIA “Valsts aizsardzības korporācija” pamatkapitāla palielināšanai, lai īstenotu aizsardzības industrijas attīstības pasākumus. Tāpat apstiprināta iekšējā pārdale, lai nodrošinātu aizsardzības funkciju stiprināšanai nepieciešamo finansējumu un izdevumu pārdali saistībā ar nepieciešamā monitoringa un spēju attīstības nodrošināšanu.

FM informē, ka Iekšlietu ministrija iesniegusi 26 priekšlikumus, kas saistīti gan ar finansējuma palielināšanu fizisko personu identitātes nodrošināšanai elektroniskā vidē un kvalificēta elektroniskā paraksta platformas un risinājumu uzturēšanai, gan ar katastrofu pārvaldības centru būvniecības un darbības nodrošināšanu. Valdība apstiprināja arī sešu ugunsdzēsības autocisternu iegādi.

Tostarp valdība nolēma atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu budžeta programmas “Finanšu izlūkošanas dienesta darbība” ietvaros veikt izdevumu pārdali starp pasākumiem 2025.-2027.gadā ik gadu, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 2024.-2026.gada prioritārajam pasākumam “Par Eiropas Savienības tiesību aktos atļautajiem izņēmumiem sankciju piemērošanā un Latvijas kompetentajām iestādēm šo izņēmumu piemērošanā” 12 000 eiro apmērā un attiecīgi palielinot izdevumus precēm un pakalpojumiem informācijas tehnoloģiju pakalpojumiem, lai nodrošinātu noziedzīgu plūsmu efektīvu izsekošanu virtuālajā aktīvu vidē.

Valdība apstiprināja arī Labklājības ministrijas priekšlikumus pamatbudžeta ietvaros iekšēji pārdalīt līdzekļus, lai paaugstinātu asistenta un pavadoņa atlīdzības apmēru no 732 eiro uz 766 eiro mēnesī. Tāpat atbalstīta psihosociālās rehabilitācijas programmas nodrošināšana uzturošās terapijas veidā bērniem no divu līdz septiņu gadu vecumam pēc autisma diagnosticēšanas vai aizdomām par autiskā spektra traucējumiem un ārstniecības iestādē saņemtas agrīnās intervences.

Vienlaikus Izglītības un zinātnes ministrijas priekšlikumi paredz finansējuma pārdali, lai nodrošinātu pedagogu darba samaksu privātajās un starptautiskajās izglītības iestādēs, ņemot vērā izglītojamo skaita un struktūras izmaiņu ietekmi. Apstiprinātais priekšlikums paredz arī iekšējo finansējuma pārdali, lai nodrošinātu finansējumu sociālās stipendijas “Studētgods” paaugstināšanai līdz 180 eiro mēnesī no 2025.gada pavasara semestra, celtu ienākumu slieksni, lai varētu pretendēt uz šo stipendiju, kā arī no 2025.gada 1.septembra ieviestu jaunu stipendijas saņēmēju grupu.

Savukārt Veselības ministrijas priekšlikums paredz papildināt likumprojektu ar jaunu pantu, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu valsts līdzdalību reģionālajās slimnīcās un turpmāku ārstniecības iestāžu pārvaldības efektivitātes veicināšanas procesu. Tāpat atbalstīti priekšlikumi, kas paredz veikt pārdales, lai turpinātu nodrošināt bērniem hematonkoloģisko preparātu ievadi mājas apstākļos.

Tika atbalstīts Satiksmes ministrijas priekšlikums budžeta apakšprogrammas “Valsts autoceļu uzturēšana un atjaunošana” 2024.-2026.gada prioritārā pasākuma “Latgaliešu rakstu valodas atainošanas oficiālajās norādēs ieviešana praksē” finansējumu 2025.gadam 14 400 eiro un 2026.gadam 14 400 eiro apmērā izmantot, lai nodrošinātu latviešu vēsturisko zemju un kultūrtelpu robežu publiskās norādes ne tikai latgaliešu valodā, bet arī lībiešu valodā.

Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju uzdots līdz 2024.gada 1.decembrim sagatavot un iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā normatīvā akta projektu Nacionālā mākslīgā intelekta centra izveidei.

Lai nodrošinātu likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” paketē iekļauto normatīvo aktu izmaiņu piemērošanu ar 2025.gada 1.janvāri, Valsts ieņēmumu dienestam un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai piešķirto līdzekļu ietvaros 2024.gadā uzdots nodrošināt tam nepieciešamo informācijas tehnoloģiju sistēmu pielāgošanu.

Valdība pieņēma zināšanai, ka saistībā ar Nacionālais botāniskā dārza statusa maiņu no atvasinātas publiskas personas uz valsts tiešās pārvaldes iestādi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas budžetā ir veikta līdzekļu pārdale starp ekonomiskās klasifikācijas kodiem, palielinot atlīdzības izdevumus 1 383 537 eiro apmērā 2025.gadam un turpmāk ik gadu, kas uzskatāms par izņēmumu, vērtējot atlīdzības fonda pamatfunkciju īstenošanai apmēra pieaugumu salīdzinājumā ar 2024.gada aktualizēto plānu uz 31.jūliju.

FM uzsver, ka kopā Saeimā saņemti 425 priekšlikumi valsts budžetam un pavadošajiem likumprojektiem. Vairākos priekšlikumos uzrādītajiem pasākumiem ir piedāvāts risinājums un piemērots finanšu resursu avots valdības sagatavotajos priekšlikumos, norāda FM.

Saeimas kārtības rullis nosaka, ka valsts budžeta projektam iesniegtos priekšlikumus par valsts budžeta projekta virzību Saeimā atbildīgā Budžeta komisija nosūta atzinuma sniegšanai Ministru kabinetam.

Darbu pie nākamā gada budžeta projektam iesniegto priekšlikumu izskatīšanas atbildīgā komisija sāks uzreiz pēc tam, kad par katru no tiem būs saņemts Ministru kabineta atzinums, informē Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs (JV).

Paredzēts, ka galīgajā lasījumā likumprojektu “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam” un 31 budžeta projektu pavadošo likumprojektu Saeima sāks skatīt 4.decembrī.