Valdībā spriedīs par papildu pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā

Valdība šodien plāno skatīt Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu par papildu pasākumiem administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā.

Valdība 2024.gada aprīlī atbalstīja EM izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas iekļauj teju 60 pasākumu rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā.

Plāns veidots ar mērķi sabalansēt īpašnieka un sabiedrības tiesības, pārskatot un pilnveidojot procesu, taču nemazinot tiesību tvērumu un drošības prasības.

EM izstrādātajā informatīvajā ziņojumā, ko šodien plānots skatīt valdībā, ir apkopoti iesaistīto institūciju priekšlikumi, kas iepriekš izteikti rīcības plāna saskaņošanas procesā.

Priekšlikumus izteikusi Tieslietu ministrija, Satiksmes ministrija, Latvijas Lielo pilsētu asociācija, Latvijas Pašvaldību savienība, AS “Latvijas valsts meži”, kā arī Iekšlietu ministrija.

Ziņojumā teikts, ka Tieslietu ministrija (TM) norādījusi uz nepieciešamību samazināt zemesgrāmatu valsts nodevas apmēru un Notāru padomes priekšlikumu ieviest notariālo aktu darījumos par nekustamā īpašuma atsavināšanu, nodrošinot, ka zvērināts notārs nostiprinājuma lūgumu iesniedz rajona (pilsētas) tiesā.

EM norāda, ka nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra samazināšana vai citu nodevas slogu mazinošu pasākumu ieviešana varētu veicināt mājokļu tirgus aktivitāti un uzlabotu nekustamā īpašuma vērtējumu kvalitāti, tādējādi veicinot kreditēšanu reģionos.

EM rosina uzdot TM izstrādāt nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos, nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēra pārskatīšanai, ņemot vērā citu Baltijas valstu regulējumu. Vienlaikus ziņojumā teikts, ka uzdevums nav izpildāms, ja netiek panākta vienošanās ar Finanšu ministriju par ieņēmumu iztrūkumu kompensējošiem mehānismiem.

Plānots, ka Finanšu ministrija sadarbībā ar Tieslietu ministriju nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes procesā, bet ne vēlāk kā līdz 2028.gada 1.septembrim būs jāizvērtē iespēja pārskatīt nodevas par īpašuma tiesību nostiprināšanu zemesgrāmatā apmēru.

Iekšlietu ministrija aicinājusi pārskatīt būvtāfeles izmantošanas nepieciešamību konkrētos objektos, tāpēc EM līdz 2025.gada 1.jūnijam būs jāiesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā grozījumi normatīvajos aktos, kas paredz tiesības neierīkot būvtāfeli būvniecības iecerēs, kas tiek īstenotas valsts drošības vajadzībām.

Vienlaikus “Latvijas valsts meži” norāda, ka normatīvajos aktos būvniecības atkritumu, tostarp nederīgās grunts, izmantošana atradņu rekultivācijai netiek regulēta, taču šis ir aktuāls jautājums – īpaši nacionālā līmeņa objektos, kā “Rail Baltica” būvniecība.

Klimata un enerģētikas ministrijai (KEM) sadarbībā ar Valsts vides dienestu līdz 2025.gada 30.novembrim paredzēts izstrādāt un publicēt būvniecības informācijas sistēmā skaidrojumu par iespēju izmantot būvniecības rezultātā radušos būvgružus (grunti) rekultivācijas procesos.

Vienlaikus vairākiem pagājušā gada 2.aprīļa informatīvajā ziņojumā apstiprinātajiem pasākumiem plānots pagarināt izpildes termiņu līdz 2025.gada 1.augustam.

Vienlaikus plānots atzīt par aktualitāti zaudējušu 2024.gada 2.aprīlī apstiprinātā informatīvā ziņojuma pasākumu, kas paredz izslēgt no Meža likuma regulējumu, kas attiecas uz koku ciršanu ārpus meža zemēm, vienlaicīgi Pašvaldību likumā paredzēt deleģējumu noteikt kārtību koku ciršanai ārpus meža zemes, ja tā nav saistīta ar būvniecību.

Sākotnēji plānā iekļauti kompleksi pasākumi, kas primāri vērsti uz vienota un konsekventa procesa ieviešanu, kurā katrs nākamais posms ir iepriekšējā posma loģisks turpinājums. Tāpat plānā ir pasākumi vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanas, zemes ierīcības, būvniecības procesa, kadastrālās uzmērīšanas, ietekmes uz vidi novērtējuma un atmežošanas uzlabošanai.

Lai radītu pievilcīgu investīciju vidi Latvijā, kā arī palielinātu Latvijas konkurētspēju salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, plānots pārskatīt nekustamā īpašuma attīstīšanas procesu regulējumu, nodrošinot loģisku un secīgu procesu, kur katrs nākamais posms izriet no iepriekšējā posma rezultātiem, to efektīvi papildina un detalizē, kā arī nodrošinot katra procesa posma praktiskā īstenošana ir jēgpilna un sasniedz normatīvā regulējuma mērķus.

Vienlaikus plānots, ka nekustamā īpašuma īpašnieks pēc iespējas agrīnā stadijā iegūs skaidru atbildi, vai konkrētajā teritorijā drīkst būvēt un ko tieši būvēt, savukārt turpmākajos posmos tiks noskaidrotas detalizētas prasības būvniecībai. Šīm iegūtajām tiesībām jābūt stabilām un tam jārada privātpersonai tiesiskā paļāvība. Tāpat arī paredzēts, ka administratīvā sloga mazināšana nevar pasliktināt sabiedrībai garantētās tiesības piedalīties teritorijas attīstības procesos no plānošanas jautājumiem līdz būvniecības ieceres īstenošanai.

Pasākumu plāns administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā iekļauj aptuveni 60 pasākumus tādās jomās kā sabiedrības līdzdalība nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, līdzdalības efektīva un jēgpilna īstenošana, kompetento institūciju viedokļu un noteikumu saņemšana nekustamā īpašuma attīstīšanas procesos, tehnisko noteikumu saņemšana būvniecības ieceres īstenošanā, vienota procesa ieviešana, sākot no būvniecības uzsākšanas līdz būves ierakstīšanai zemesgrāmatā, ietekmes uz vidi novērtēšanas (IVN) procesa pilnveidošana, nodalot ekspertu slēdzienu no politiskā lēmuma.

Jau ziņots, ka 2023.gada nogalē EM saņēma Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas uzdevumu izstrādāt risinājumus, kas atvieglotu administratīvo slogu uzņēmējiem nekustamo īpašumu attīstības jomā, kā arī Ministru prezidentes uzdevumu sagatavot priekšlikumus administratīvā sloga mazināšanai nekustamā īpašuma attīstīšanas jomā, tostarp vietējā līmeņa teritorijas attīstības plānošanā, zemes ierīcībā, būvniecībā, kadastrālajā uzmērīšanā, ietekmes uz vidi novērtējumā, atmežošanā.