Valsts kase: Nākamos četrus gadus būs jāaizņemas vismaz trīs miljardi eiro ik gadu

“Aizņemšanās vajadzība nākamajos gados ir gana liela, jo ir jāaizņemas ne tikai, lai pārfinansētu eiroobligācijas, bet arī lai finansētu budžeta deficītu un aizdevumus pašvaldībām. Kopējie plānotie aizņemšanās apjomi nākamos četrus gadus ir vismaz trīs miljardi eiro ik gadu. Protams, tas ir atkarīgs arī no tā, kāds budžeta deficīts beigās tiks apstiprināts, kā pildīsies nodokļu ieņēmumi,” teica Āboliņš.

Viņš skaidroja, ka šo naudu ir plānots piesaistīt ar dažādiem instrumentiem, bet galvenokārt tās būs obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos eiro vai ASV dolāros, līdzīgi, kā Valsts kase to darīja šogad.

Nākamais instruments, ko Valsts kase izmantos, būs obligāciju izsoles jeb tā saucamie papildu laidieni iepriekš emitētajām obligācijām ar primāro dīleru starpniecību jeb piecām bankām Latvijā, kā arī Austrijas “Erste Bank”.

Āboliņš sacīja, ka Valsts kase noteikti izvērtēs arī iespēju aizņemties no starptautiskajām finanšu institūcijām, piemēram, tādām kā Eiropas Investīciju banka. Tomēr Āboliņš vērsa uzmanību, ka Eiropas Investīciju banka aizdod naudu ar konkrētu mērķi, un, ja skatās vēsturiski, tad tie ir bijuši relatīvi nelieli kredīti, lai pamatā līdzfinansētu Eiropas Savienības (ES) fondu projektus.

Obligāciju emisijas starptautiskajos finanšu tirgos veidotu apmēram divas trešdaļas vai ap diviem miljardiem eiro gadā, stāstīja Āboliņš. Tomēr tas viss ir atkarīgs no situācijas finanšu tirgos. Pārējais apjoms varētu būt piesaistīts izsolēs.

Savukārt attiecībā uz aizņēmumiem no starptautiskajām finanšu institūcijām Āboliņš sacīja, ka runa ir par indikatīvi 200 miljonu eiro aizdevuma līgumu ar iespēju izmantot šo aizdevumu vairāku gadu garumā, līdz ar to tā ir relatīvi ļoti neliela daļa.

Maija beigās Valsts kase emitēja obligācijas 1,25 miljardu ASV dolāru vērtībā, pēc tam veicot mijmaiņas darījumu uz eiro. Jautāts, kādēļ Latvijai vajadzēja emitēt obligācijas ASV dolāros, Āboliņš skaidroja, ka pirmais ir stratēģisks apsvērums – investoru bāzes diversifikācija vai paplašināšana.

Lai gan daļēji investoru bāze pārklājas, jo viens un tas pats investors var veikt ieguldījumus gan eiro, gan ASV dolāros, tajā pašā laikā Latvijai bija arī pietiekami daudz investoru no ASV.

“Tas, savukārt, ir svarīgi divu iemeslu dēļ. Pirmais – ja kādā tirgū ir problēmas ar aizņemšanos, tad mums ir alternatīvas. Otrais – ja mēs modelējam kādus negatīvus scenārijus, kad mums ir būtiski jāpalielina, piemēram, investīcijas aizsardzībā, ir jāveic vēl papildu aizņēmumi, tad mums jau ir iestrādes ar šiem investoriem, viņi jau zina Latvijas stāstu un ir daudz gatavāki aizdevumiem. Papildus tam tirgū jau ir Latvijas obligācijas ASV dolāros, kuru likmi var izmantot par pamatu nākamo obligāciju cenas noteikšanai, un tad jau šos darījumus ir daudz vieglāk izcenot,” skaidroja Āboliņš.

Viņš sacīja, ka ASV investoriem ir interese, lai šādas emisijas būtu pietiekami regulāri. Valsts kase plāno ar ASV dolāru obligāciju emisijām atgriezties regulāri, ja iespējams, pat katru gadu. Bet, protams, svarīgi ir arī tas, kāda likme konkrētajā brīdī veidojas pēc valūtas mijmaiņas darījuma. Obligāciju emisijai, kuru Valsts kase veica šajā pavasarī, efektīvā likme pēc valūtas mijmaiņas darījuma bija pat izdevīgāka nekā tad, ja Latvija būtu tajā laikā aizņēmusies eiro valūtā.

Tāpat Āboliņš informēja, ka Valsts kase jau daudzus gadus izvērtē iespēju aizņemties Japānas jenās. Latvijai ir Japānas reitingu aģentūras “R&I” kredītreitings tieši ar tādu domu, ka Latvija varētu veikt aizņēmumus jenās un uzrunāt tieši Japānas investorus. Taču šobrīd efektīvā likme pēc valūtas mijmaiņas darījuma būtu diezgan neizdevīga. Cena būtu pārāk augsta arī investoru bāzes diversifikācijas nolūkos.

Latvija, vērtējot savas iespējas un likmes, ir nonākuši pie slēdziena, ka vēl neaizņemas jēnās, bet tas noteikti tiek apsvērts, teica Āboliņš.