Valsts kontrole: Latvijā jāuzlabo publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums

VK skatījumā, Latvijas publisko iepirkumu sistēma un normatīvais regulējums ir jāuzlabo, lai iepirkumu process būtu vienkāršāks un ātrāks un iepirkumu speciālistu ieguldītais darbs būtu samērīgs ar iegūto rezultātu.

Revidenti uzskata, ka publisko iepirkumu efektīvu norisi kavē Latvijas publisko iepirkumu normatīvais regulējums, kas vairākos aspektos varētu būt elastīgāks, vilcināšanās pieņemt izšķirošus lēmumus publisko iepirkumu centralizācijas attīstībai, nepietiekami novērtētais iepirkumu speciālistu amats, par ko liecina iepirkumu veicēju nekonkurētspējīgā atlīdzība un nepietiekamais konsultatīvais atbalsts un bezmaksas mācības nepietiekamā daudzumā.

“Ir svarīgi panākt, lai šajā mehānismā prasības, izmaksas un ieguvumi ir samērīgi. Latvijā 2023.gadā publisko iepirkumu kopējā vērtība sasniedza 5,4 miljardus eiro bez PVN, kas ir 14% no IKP. Piemērojot Publisko iepirkumu likumu, 2023.gadā izsludināti 11 252 iepirkumi. Šāds ievērojams publisko resursu apmērs prasa maksimālu caurskatāmību, efektivitāti un mērķtiecīgu rīcību, lai iegūtu labākos iespējamos rezultātus. Skaidrāks un elastīgāks regulējums atvieglotu tā izpratni un piemērošanu, kā arī samazinātu kļūdu iespējamību un uzlabotu iepirkumu procesu,” paudis VK padomes loceklis Gatis Litvins.

VK secinājusi, ka Latvijas publisko iepirkumu regulējums ir stingrāks nekā Eiropas Savienības prasības. Iepirkumu procedūras tiek piemērotas no būtiski zemākām līgumcenu robežvērtībām, nekā to pieprasa Eiropas Savienības direktīva. Lai arī noteikumus iepirkumiem zem Eiropas Savienības robežvērtībām dalībvalsts var atvieglot, Publisko iepirkumu likuma prasības nav ievērojami vienkāršākas kā iepirkumiem, kam jāpiemēro minētā direktīva. Šobrīd šīs robežvērtības neatbilst aktuālajai ekonomiskajai situācijai, uzskata VK.

Viens no būtiskākajiem un sarežģītākajiem jautājumiem ir piegādātāju izslēgšanas noteikumu piemērošana, vērtē VK. Vairākos aspektos direktīva ļauj izmantot elastīgāku pieeju, piemēram, par nodokļu saistību neizpildi. Fakts, ka 90% no visiem izslēgtajiem pretendentiem ir izslēgti par nodokļu saistību neizpildi, liecina, ka regulējums ir nesamērīgs.

Kopumā iepirkumu procesā iesaistītajiem – gan pasūtītājiem, gan piegādātājiem – jāpārzina apjomīgs un sarežģīts normatīvais regulējums un jāpatērē nozīmīgi resursi, lai atbilstoši to piemērotu, secinājusi VK. 16,5% Iepirkumu uzraudzības biroja klientu iepirkuma jomas regulējošo tiesību aktu piemērošanu vērtē kā saprotamu. Valsts kontrole rekomendē Finanšu ministrijai pēc iespējas ātrāk veikt Publisko iepirkumu likuma “ex-post” novērtējumu, lai publisko iepirkumu normatīvo regulējumu padarītu vieglāk piemērojamu. Tā varētu sekmēt konkurenci, mazinot birokrātisko slogu un paātrinot iepirkumu norisi.

Iepirkumu speciālistu loma valsts pārvaldē netiek pietiekami novērtēta, uzskata VK. Publiskajā sektorā profesionālu iepirkumu speciālistu ir maz un daudziem iepirkumu veikšana ir tikai viens no vairākiem amata pienākumiem. Turklāt speciālistu atlīdzība ievērojami atpaliekot no līdzvērtīgu pozīciju algām privātajā sektorā, kā arī netiekot pilnībā ņemti vērā apstākļi, kādiem viņi pakļauti, veicot ikdienas darba pienākumus, – korupcijas risks un tiesību ierobežojums pēc lēmuma pieņemšanas par konkrētiem piegādātājiem.

VK pārmet, ka kavējas publisko iepirkumu procesa optimizācija. Publisko iepirkumu centralizācija būtu būtisks rīks administratīvo izmaksu mazināšanai un efektivitātes palielināšanai, taču tās attīstību kavējot nepārtrauktas svārstības lēmumos par tālāko virzību. Jau vismaz kopš 2010.gada publisko iepirkumu centralizācija ir minēta kā viena no valsts pārvaldes jomām, kuru līdzās citām atbalsta funkcijām nepieciešams centralizēt. Eiropas Savienības līmenī izsludināmo iepirkumu centralizācijas rādītājs Latvijai 2022.gadā bija otrs labākais starp dalībvalstīm – 17%. Savukārt valstī kopumā visu veikto iepirkumu centralizācijas līmenis ir ap 10%.

Lai pilnībā izmantotu centralizācijas potenciālu, jāsamazina iepirkumu institūciju skaits un jākoncentrē kvalificēti speciālisti kompetenču centros ar skaidru specializāciju, mudina VK. Tas veicinātu administratīvo resursu ietaupījumu un labāku procesu pārvaldību. Tāpat ir jāsekmē pašvaldību plašāka iesaiste iepirkumu centralizācijā, jo šobrīd gandrīz trešdaļa no pašvaldībām centralizētus iepirkumus neveic, aicina VK.

Revīzijā, vērtējot iekšlietu nozares publisko iepirkumu efektivitāti, VK secinājusi, ka nozarē izveidotā publisko iepirkumu sistēma ir jāpilnveido, lai tā spētu apmierināt nozares iestāžu vajadzības laikus un vajadzīgajā apjomā. No 2021. līdz 2023.gadam vairāk nekā trešdaļa jeb 34% izsludināto iepirkumu vai to daļas noslēgušies bez rezultāta.

Valsts kontrole revīzijā konstatējusi, ka visbūtiskāk iepirkumu sekmīgu norisi šobrīd kavē funkcijas izpildē iesaistītā personāla zemā kapacitāte, ko ietekmē vairāki faktori – noslodze, kas resora iestādēs būtiski atšķiras, nekonkurētspējīgā atlīdzība, kā arī nepietiekamās mācības. Trūkumi personāla kapacitātē negatīvi ietekmē arī personālam veicamo darbu plānošanu un īstenošanu iepirkumu jomā, proti, ietekmē spēju iekļauties termiņos, sagatavot kvalitatīvu iepirkuma dokumentāciju, veicināt piegādātāju informētību par iepirkumiem, kā arī piemērot elastīgāku regulējumu, kas paredzēts iepirkumiem drošības jomā.

Finanšu ministrijai sniegti pieci ieteikumi, lai regulējums publisko iepirkumu jomā būtu vienkāršāks, saprotamāks un elastīgāks, pieaugtu iepirkumu centralizācijas līmenis, iepirkumu speciālistu atlīdzība tiktu noteikta, ņemot vērā korupcijas risku un tiesību ierobežojumus.

VK mudina nodrošināt, lai vismaz 90% no publiskajā sektorā strādājošajiem centralizēto iepirkuma institūciju iepirkumu speciālistiem apmeklētu noteikta apjoma mācības publisko iepirkumu jomā, kā arī centralizēto iepirkumu komisijas priekšsēdētāji apmeklētu padziļinātā līmeņa mācības.

Arī Iekšlietu ministrijai sniegti pieci ieteikumi, lai veiksmīgi noslēgto iepirkumu īpatsvars iekšlietu nozarē sasniegs 80% no kopējā iepirkumu skaita, tiktu uzraudzīta un mērīta publisko iepirkumu efektivitāte nozarē kopumā, izlīdzinātos iepirkumu speciālistu noslodze un paaugstinātos kvalifikācija, uzlabotos iestāžu darba organizācija iepirkumu plānošanā un norisē un palielinātos izpratne par Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma regulējuma reālu pielietojamību.