Ventspils Augstskolā radīta jau piektā stratosfēras zonde
Ventspils Augstskolas Informācijas un tehnoloģiju fakultātes elektronikas inženierijas programmas studenti radījuši jaunu stratosfēras zondi IRBE-5. Kā jau skaitlis pasaka priekšā, šī ir jau piektā šāda veida zonde, kas tapusi Ventspils Augstskolā.
Kā sarunā ar Kuramo.lv pastāstīja augstskolas pārstāve Elīna Ērkšķe, IRBE-5 ir stratosfēras (11 līdz 50 km augstumā virs jūras līmeņa) zonde, kas tiks nogādāta atmosfērā aptuveni 20 līdz 25 km augstumā. Pagaidām vēl nav zināms, kad tas varētu notikt.
PĒTĪS OZONA MOLEKULU BLĪVUMU ATMOSFĒRĀ
Zondes derīgā krava sastāv no vairākām būtiskām apakšsistēmām – elektrobarošanas, sensoru, borta datora un komunikācijām.
Ērkšķe stāsta, ka misijas tehniskais mērķis ir nodrošināt divvirzienu komunikāciju un modernizēt iepriekšējo sakaru apakšsistēmu, ļaujot zondei nosūtīt komandas no zemes bāzes stacijas, Ventspils Augstskolas amatieru radiostacijas. Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu lietotāja kontrolētu zondi – derīgās kravas atdalīšanu no balona, kas aprīkota ar drošības izpletni.
Savukārt zinātniskais eksperiments ir veikt ultravioletā starojuma mērījumus, lai novērtētu ozona molekulu blīvumu atmosfērā atkarībā no augstuma.
JAU PIEKTĀ IRBE DEBESĪS
Lai sasniegtu ambiciozos mērķus, studente un projekta līdzdalībniece Eleonora Harčuka atzīst, ka jābūt aktīviem un zinātkāriem, kā arī mērķtiecīgiem, pozitīviem un izpalīdzīgiem. “Vienam otru atbalstot, ir vieglāk pārvarēt sarežģījumus. Mūsu komandai šī ir lieliska iespēja veidot gan elektroniku, gan pilnveidot komandas gara sadarbības prasmes, lai rezultātā iegūtu strādājošu iekārtu,” stāsta Eleonora.
Šī ir jau piektā IRBE, kas pošas pretī debesjumam un kuru izstrādājuši tieši studenti ar citiem interesentiem, kuriem ir aizraušanās veidot elektronikas risinājumus.
Piemēram, 2017.gadā Ventspils Augstskolas elektronikas inženierzinātņu studenti izstrādāja projektu IRBE-3, kur jaunieši izveidoja jaunu, funkcionāli uzlabotu derīgās kravas kapsulas prototipu ar plānu, kur tas attiecībā pret saviem priekštečiem palielināja siltumnoturību kapsulas iekšienē. Savukārt derīgās kravas meklēšanai pēc tās piezemēšanās tika izmantotas pašu izgatavotas 434 MHz diapazona Yagi-Uda antenas, kas nodrošināja augstu virziena darbību.
Autors: Kuramo.lv / Foto: Ventspils Augstskola
