Ventspils dome: Grozījumi Likumā par ostām pārkāpj pašvaldības vietējās kopienas tiesības lietot savu īpašumu

Ventspils pašvaldības dome konstatējusi, ka piedāvātie grozījumi Likumā par ostām pārkāpj pašvaldības vietējās kopienas tiesības lietot savu īpašumu,  informē pašvaldība.

Vakar Ventspils pašvaldības dome ārkārtas sēdē nolēma aicināt Saeimu nepieņemt trešajā lasījumā likumprojektu “Grozījumi Likumā par ostām” un to nodot atpakaļ Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijai trūkumu novēršanai.

Savā lēmumā dome konstatējusi, ka ostu likumprojekts pārkāpj Ventspils pašvaldības vietējās kopienas tiesības lietot savu īpašumu un tas ir pretrunā ar labas likumdošanas principa prasībām, kas, cita starpā, ietver arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.panta pārkāpumu, proti, nav izvērtēti valsts iesaistes komercdarbībā nosacījumi, tai skaitā nav veikts ekonomiskais izvērtējums plānotajām izmaiņām ostu pārvaldībā.

Vienlaikus dome atzīst par prettiesisku Ostu likumprojektā Ventspils pašvaldībai paredzēto pienākumu būtisku daļu tās administratīvās teritorijas, un savu īpašumu vairāk nekā 150 miljonu eiro vērtībā nodot piespiedu valdījumā un bezatlīdzības lietošanā 2019.gada nogalē izveidotajai Ventspils ostas pārvaldes kapitālsabiedrībai “Ventas osta”.

Pašvaldība uzskata, ka šāda prasība neatbilst vietējās kopienas tiesiskajām vajadzībām un interesēm, kā arī turpmāk var apdraudēt pašvaldības funkciju izpildi. Minētais likuma regulējums ir pretrunā ar Eiropas vietējo pašvaldību hartu, kas paredz, ka vietējā pašvaldība nozīmē vietējās varas tiesības un spēju regulēt un vadīt nozīmīgu valsts lietu daļu uz savu atbildību un vietējo iedzīvotāju interesēs.

Pašlaik kopējā pilsētas teritorija ir 5 786 hektāri (ha), bet ostas pārvaldes pārvaldītā teritorija – 2 451,39 ha jeb 42,37% no visas Ventspils administratīvās teritorijas.

Ventspils pašvaldības dome par pieņemto lēmumu informēs visus 13. Saeimas deputātus, Valsts prezidentu, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Lielo pilsētu asociāciju.

Ventspils dome atzīmē, ka Ostu likumprojektā ietvertās tiesību normas turpmāk ierobežos pašvaldības tiesības lietot savu īpašumu. Jaunveidojamā Ventspils ostas pārvaldes kapitālsabiedrība komercdarbībā gūto peļņu izmantos pēc saviem ieskatiem. Turklāt ar Ostu likumprojekta pieņemšanu tiek radīta iespēja arī tos līdzekļus, kas tiks iegūti no pašvaldības īpašuma iznomāšanas vai apbūves, izmantot ar Ventspils pašvaldību, ostu un tās teritoriju nekādā veidā nesaistītu mērķu sasniegšanai, kas ir acīmredzamā pretrunā ar vietējās kopienas iedzīvotāju interesēm.

Ne Saeimai, ne pašvaldībai joprojām nav objektīvas informācijas par jaunveidojamās Ventspils ostas pārvaldes kapitālsabiedrības izveides pamatojumu, kā arī šādas saimnieciskas vienības ilgtspēju un ekonomisko patstāvību.

Ventspils dome secinājusi, ka Ostu likumprojekta pārejas noteikumos noteiktais termiņš un darbības jaunas kapitālsabiedrības izveidei – 2023.gada 1.janvāris – ir nepamatotas un faktiski neiespējamas.

Līdz šim Ventspils pašvaldības domei nav prasīts oficiāls viedoklis domes lēmuma formā par Ostu likumprojektu. Vienlaikus pašvaldība pēc savas iniciatīvas ir nosūtījusi Saeimai vairākas vēstules, informējot Tautsaimniecības komisiju par būtiskiem likumprojekta trūkumiem. Ne uz vienu no šīm vēstulēm pašvaldība nav saņēmusi rakstveida atbildi. Arī uz pašvaldības pārstāvju mutvārdos uzdotajiem jautājumiem Tautsaimniecības komisijas sēdēs netika sniegtas atbildes pēc būtības. Tādējādi Ostu likumprojekta izstrādes gaitā Tautsaimniecības komisijā nav pienācīgi izvērtēts pašvaldības viedoklis par Ventspils vietējai kopienai būtiskiem jautājumiem, uzsver pašvaldībā.

Kā vēstīts, 1.februārī pēc likumprojekta skatīšanas vairākās komisijas sēdēs Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, reģionālās un vides politikas komisijas deputāti trešajā lasījumā atbalstīja grozījumus Likumā par ostām, kas paredz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu.

Likuma grozījumi paredz Rīgas un Ventspils ostas pārveidot par kapitālsabiedrībām. Likuma nosaukums, kurā paredzēts veikt grozījumus, pašlaik ir “Likums par ostām”, taču parlaments to nolēmis pārsaukt par “Ostu likumu”.

Paredzēts, ka likumprojektu trešajā lasījumā Saeima varētu skatīt 10.februārī. Likumprojektā deputāti vienojās, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likumprojekta pārejas noteikumi paredz, ka Ministru kabinetam (MK) un Rīgas pašvaldībai līdz šī gada 1.septembrim jāpieņem lēmumu par kapitālsabiedrības dibināšanu Rīgas ostas pārvaldīšanai. Panākot vienošanos par kopīgas – valsts un pašvaldības – kapitālsabiedrības izveidi, tās pamatkapitālā valsts ieguldīs Rīgas brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus, bet Rīgas pašvaldība – tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Rīgas brīvostas pārvaldes valdījumā.

Tāpat noteikts, ka AS “Ventas osta” pamatkapitālā līdz 1.septembrim valsts iegulda Ventspils brīvostas pārvaldei piederošo mantu un aktīvus un, ja tiek panākta vienošanās ar Ventspils pašvaldību par tās dalību kapitālsabiedrībā, Ventspils pašvaldība iegulda tai piederošo ostas teritorijā esošo mantu un aktīvus, kas līdz šim bija nodoti Ventspils brīvostas pārvaldes valdījumā.

Abās kapitālsabiedrībās noteikts, ka jāievēro nosacījumu, ka valstij pieder ne mazāk kā 60% un pašvaldībai – ne vairāk kā 40% kapitāla daļu. Kapitāla daļu turētāji noslēgs akcionāru līgumu, lai noteiktu un precizētu kapitāla daļu turētāju tiesības un pienākumus un noteiktu atbildību saistībā ar kapitālsabiedrības kopīgu pārvaldību.

Likumprojekts paredz, ka Rīgas brīvostas pārvalde un Ventspils brīvostas pārvalde likvidējamas līdz 2022.gada 31.decembrim. Lēmumu par Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes likvidāciju pieņem MK, un likvidācijas procesu īsteno MK apstiprināta likvidācijas komisija, kura veic Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes materiālo, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju, nodrošina abu brīvostu pārvalžu saistību (tiesību un pienākumu) un mantas līdz ar visu saistīto pienākumu, tiesību un apgrūtinājumu, tostarp kredītsaistību, nodošanu kapitālsabiedrībām, kuras būs ostu pārvaldes abās pilsētās. Noteikts, ka likvidācijas komisijas MK jāizveido līdz 2022.gada 31.martam.

Paredzēts, ka līdz šī gada 31.decembrim tiks pārjaunoti Rīgas brīvostas pārvaldes un Ventspils brīvostas pārvaldes noslēgtie un spēkā esošie līgumi ar ostas pakalpojumu sniedzējiem, attiecīgo brīvostu pārvalžu vietā stājoties kapitālsabiedrībām.

Grozījumos likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībās kapitāldaļu turētāja no valsts puses būs Satiksmes ministrija (SM), Finanšu ministrija (FM), Ekonomikas ministrija (EM) un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM). Valstij piederošās akcijas paredzēts nodot turējumā šādās proporcijās – 40% SM, 20% – FM, 20% – EM un 20% – VARAM.

Ņemot vērā ostas darbības ietekmi uz pašvaldību, kā arī pašvaldībai piederošo īpašumu skaitu, kas jau pašlaik ir nodoti ostu pārvaldēm pārvaldīšanai, likumā par ostām paredzēts, ka kapitālsabiedrībā, kas veic ostas pārvaldes funkcijas, arī pašvaldībai ir tiesības iegūt akcijas ar nosacījumu, ka valstij paliek ne mazāk kā divas trešdaļas akciju. Tādējādi pašvaldība arī turpmāk saglabātu aktīvu līdzdalību ostās, kontrolētu tās īpašuma lietošanu un pašvaldības interešu ievērošanu.

Privātā sektora līdzdalībai likumā ietverts jauns pants, kas paredz ostu pārvaldēm izveidot sadarbības padomes, iesaistot ostas lietotājus un citas ieinteresētās puses ostas attīstībai būtisku jautājumu apspriešanā. Paredzēts, ka tas dos skaidras likumā definētas tiesības ostās strādājošiem uzņēmumiem iesaistīties ostas attīstībā, veidot dialogu ar ostas pārvaldi un panākt visiem pieņemamus risinājumus, tostarp par infrastruktūras attīstību, ostu maksām, dažādu vides prasību ievērošanu, administratīviem jautājumiem un daudzām citām lietām, kas nepieciešamas ostas uzņēmumiem ikdienas darbā.

Ostu pārvaldības reforma skars Ventspils un Rīgas ostas. Liepājas SEZ saglabās savu statusu līdz 2035.gada 31.decembrim.