Tija, Saiva, Sentis, Santis, Saivis
Iesūti
Atpakaļ

Vērtēs Rinkēviča virzītos grozījumus ārvalstu akadēmiskā personāla piesaistes veicināšanai, atvieglojot valodu prasības

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija šodien plkst.10 sāks skatīt Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča sagatavotos grozījumus Augstskolu likumā, ar kuriem politiķis saskata iespējas piesaistīt Latvijas augstskolās kvalificētus ārvalstu speciālistus.

Komisija pirms otrā lasījuma skatīs arī grozījumus Izglītības likumā par stipendiju piešķiršanu pedagogiem un papildu prasību noteikšanu bērnu nometņu vadītājiem un darbiniekiem.

Kā informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, likumprojekta mērķis ir dot iespēju piesaistīt augsti kvalificētus speciālistus Latvijas augstskolās, kuri ir ne tikai motivēti iegūt pieredzi ārvalstis, bet arī vēlas ilgtermiņā strādāt ar pārredzamu karjeras izaugsmi akadēmiskajā un pētniecības jomā Latvijā.

Likumprojekts paredz noteikt vienādas prasības visiem akadēmiskajiem amatiem, izņemot lektorus un asistentus, uz kuriem valsts valodas prasības būtu attiecināmas jau ievēlēšanas brīdī. Piedāvātie grozījumi nosaka pārejas periodu, kura laikā ārzemnieks apgūst valsts valodu, bet kurā Latvija jau tūlītēji iegūst zināšanu pārnesi. Ievērojot esošo pieeju Valsts valodas likumā un citos likumos, piedāvātie grozījumi paredz deleģējumu Ministru kabinetam noteikt nepieciešamo valsts valodas prasmju līmeni un pakāpi, lai ar ārzemnieku turpinātu darba attiecības arī pēc sešu gadu termiņa beigām. Savukārt augstskolas var paredzēt kārtību, kādā ārzemnieks pakāpeniski apgūst latviešu valodu.

Rinkēvičs norāda, ka viens no faktoriem, kas ietekmē Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautisko atvērtību, ir normatīvajos aktos noteiktās prasības akadēmiskajam personālam, tajā skaitā prasības par valsts valodas prasmi.

“Vairākos nozīmīgos pētījumos norādīts, ka esošās striktās prasības atsevišķos gadījumos var radīt šķēršļus Latvijas augstākās izglītības un zinātnes starptautiskajai konkurētspējai. Šobrīd spēkā esošais regulējums arī pieļauj iespēju augstskolām piesaistīt mācībspēkus, kuri nepārzina valsts valodu normatīvajos aktos noteiktajā līmenī un pakāpē. Tas atstāj pārāk daudz iespēju pretrunīgām interpretācijām, kas varētu nepienācīgi aizsargāt valsts valodu kā vērtību. Jāuzsver, ka augstskolām savā darbībā ir jāizkopj un jāattīsta zinātne, māksla un latviešu valoda. Šie uzdevumi nav savstarpēji izslēdzoši, bet gan papildinoši un iekļaujoši,” pauž Valsts prezidents.