Aktualizē katastrofu medicīnas sistēmas un civilmilitāro sadarbību

26.aprīlī Kuldīgas slimnīcā, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) Katastrofu medicīnas centra organizētajā seminārā “Katastrofu medicīnas sistēmas un civilmilitārā sadarbība”  tikās Kurzemes reģiona slimnīcu  vadītāji, lai iepazītos ar Valsts Katastrofu medicīnas plāna jauno pielikumu, kā arī prasībām un rekomendācijām Katastrofu medicīnas plāna aktualizēšanai. Šādi semināri ir notikuši arī citos reģionos.

Uz NMPD Katastrofu medicīnas centra organizēto semināru Kuldīgas slimnīcā bija ieradušies pārstāvji no Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Priekules slimnīcas un Piejūras slimnīcas.

Seminārā tika aktualizēta civilās un militārās medicīnas sadarbība, kā arī sniegts ieskats Valsts Katastrofu medicīnas plāna pielikumā “Gatavība un rīcība kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā”. Kā norāda NMPD Katastrofu medicīnas centra Katastrofu medicīnas gatavības plānošanas un koordinācijas nodaļas vadītāja Ilze Grolle un viņas vietniece Indra Liniņa, šie jautājumi  medicīnas sistēmas veidošanas ietvaros tiek risināti jau kopš 2016. gada. Notikumi, kas norisinās Ukrainā, lika papildus aktivizēties un uzsākt sarunas par to, kā sagatavoties šāda veida apdraudējumiem. “Galvenais akcents šoreiz tiek likts uz to, kā civilās veselības aprūpes iestādes var sadarboties ar militārajiem mediķiem – nodrošinot savstarpēju komunikāciju un pasākumu koordinēšanu, lai militārā apdraudējuma situācijā nodrošinātu medicīniskās palīdzības sniegšanu”, semināra mērķi skaidro Katastrofu medicīnas centra pārstāves.  Īpaši svarīgi pievērst uzmanību šiem jautājumiem ir  slimnīcām, kuru funkcijās ietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšana.

Katrā slimnīcā ir, pēc vienotiem principiem izstrādāts, Katastrofu medicīnas plāns. Semināra laikā tika sniegtas rekomendācijas plāna aktualizēšanai, evakuācijas pasākumu organizēšanai slimnīcās, kā arī diskutēts par nozarē identificēto risku pārvaldību.

Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Agris Rozenfelds pozitīvi novērtē NMPD Katastrofu medicīnas centra darbu, veicinot slimnīcu gatavību  militāro draudu gadījumā. Vienlaikus viņš uzsver, ka vairākus praktiskus jautājumus ārstniecības iestādes vienas pašas nevar atrisināt. Tam ir nepieciešama cieša sadarbība ar valsts un pašvaldību civilās aizsardzības struktūrām.

Jautātas, kā NMPD Katastrofu medicīnas centra pārstāves kopumā vērtē slimnīcu gatavību nodrošināt medicīnisko palīdzību kara, militārā iebrukuma vai to draudu gadījumā, semināra vadītājas  secina, ka: “Ņemot vērā Covid pieredzi, var uzskatīt, ka slimnīcas ir spējīgas mobilizēties, operatīvi pārorganizēt savu darbu un rīkoties atbilstoši  noteiktajiem pasākumiem. Ja iepriekš bijām pieraduši pie ikdienas darba un sākumā bija grūtības pārorganizēties, tad Covid-19 mums ļoti labi parādīja, ka tas mums ir jādara un ka ar to var tikt galā.  Mobilizācija divu gadu garumā, kas bija Covid-19 pandēmijas laikā, ir devusi spēku un pārliecību pašām ārstniecības iestādēm, ka ierasto ikdienas darbu var pārorganizēt un atbilstoši reaģēt!”

NMPD funkcijas katastrofu medicīnas jomā ir plānot katastrofu medicīnas sistēmas darbību, organizēt un nodrošināt neatliekamo medicīnisko palīdzību ārkārtas medicīniskajās situācijās un katastrofās, organizēt apmācības neatliekamās medicīniskās palīdzības, pirmās palīdzības sniegšanā, kā arī katastrofu medicīnā. Katastrofu medicīnas sistēma ir valsts koordinētu pasākumu kopums, ko veic ārstniecības iestādes un citas veselības aprūpes nozares institūcijas neatkarīgi no īpašuma formas, lai ārkārtas medicīniskajās un ārkārtas sabiedrības veselības situācijās glābtu cilvēku dzīvību un mazinātu postošo ietekmi uz sabiedrības veselību