Atvieglo prasības ārsta-eksperta statusa iegūšanai un apstiprina prasības paplašinātas kompetences māsām

Valdība trešdien apstiprināja prasības paplašinātās kompetences māsas kvalifikācijas iegūšanai, kā arī cilvēkresursu trūkuma risināšanai no pieciem līdz trim gadiem samazināja ārstiem nepieciešamo profesionālo pieredzi pamatspecialitātē, lai viņi varētu sākt mācības eksperta specialitātē.

Grozījumi noteikumos par ārstniecības personu un studējošo kompetenci ārstniecībā nosaka profesionālās prasības jaunai kvalifikācijai – paplašinātās kompetences māsa. Ar jauno profesionālā maģistra programmu, kas Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) būs pieejama no šī gada rudens, VM vēlas paplašināt māsu iesaisti veselības aprūpē, lai uzlabotu pacientu aprūpi gan ambulatori, gan stacionāros.

Plānots, ka paplašinātās kompetences māsas varēs patstāvīgi vadīt prevencijas pasākumus, analizēt pacientu veselības vajadzības un pieņemt autonomus lēmumus, tostarp par vakcināciju, skrīningu un diagnostiskiem izmeklējumiem. Tāpat paredzēta iespēja nozīmēt atsevišķas zāles un medicīnas ierīces, kā arī patstāvīgi izvērtēt pacienta veselības stāvokli un to skaidrot pacientam.

Līdztekus paplašinātās kompetences māsas varētu aizpildīt nepilnības personālā apgabalos un iestādēs, kur trūkst ārstu, norāda VM. Paplašinātās kompetences māsa tādos gadījumos nodrošinātu piekļuvi būtiskiem pakalpojumiem, tostarp veicinot labāku hronisko slimību pārvaldību.

Kvalifikācijas ieguves prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību ir pirmā cikla jeb bakalaura profesionālā augstākā izglītība un reģistrācija Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā, kā arī tiesības praktizēt māsas profesijā.

Studiju laikā persona saglabās tiesības veikt ārstniecības darbību kā vispārējās aprūpes māsa.

Papildus ar grozījumiem samazināta nepieciešamā profesionālā pieredze pamatspecialitātē no pieciem līdz trim gadiem, lai ārsti un zobārsti varētu uzsākt mācības eksperta specialitātē. Samazinātās prasības varētu palīdzēt risināt cilvēkresursu trūkumu, uzskata VM.

Līdz šim eksperta papildspecialitāti varēja iegūt visu pamatspecialitāšu ārsti un zobārsti, ja attiecīgajā pamatspecialitātē nostrādāts ne mazāk kā piecus gadus.

Veselības inspekcija (VI) norādījusi, ka tieši līdzšinējais piecu gadu pieredzes apjoms varētu būt viens no būtiskākajiem iemesliem, kāpēc nav iespējams piesaistīt darbiniekus – ārstus ekspertus.

VI skaidrojusi, ka ārstu ekspertu piesaistē situācija ir kritiska – esošie ārsti eksperti ilgstoši strādā pārslodzes un augstas darba intensitātes apstākļos. VI ilgstoši nav bijis iespējams piesaistīt atbilstošas kvalifikācijas darbiniekus, neskatoties uz pielietotajiem personāla piesaistes veidiem, tostarp sludinājumu publicēšanu dažādās tīmekļvietnēs, personāla atlases kompānijas datu bāzes izmantošanu, saziņu ar profesionālajām biedrībām, personīgu un individuālu speciālistu uzrunāšanu un citiem veidiem.

Noteikumu projekta saskaņošanas laikā Latvijas Studentu apvienība (LSA) jautājusi, vai pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā, var tikt ieskaitīta trīs gadu periodā. VM atbildē skaidrojusi, ka pieredze, kas iegūta rezidentūrā vai strukturētā apmācībā netiek ieskaitīta kā darba pieredze pamatspecialitātē, jo ārsta, zobārsta prakses tiesības kādā no pamatspecialitātēm apliecina ārstniecības personas sertifikāts attiecīgajā pamatspecialitātē, kas iegūts atbilstoši noteiktajai kārtībai.

Vienlaikus VM izmaiņās noteikusi iespēju ārstniecības personām, piemēram, vecmātei, masierim, kosmētiķim, biomedicīnas laborantam un citām, bez derīga sertifikāta strādāt stažiera statusā līdz pieciem gadiem sertificētas personas uzraudzībā. Tas nodrošinās iespēju saglabāt praktiskās iemaņas, vienlaikus motivējot atjaunot sertifikāciju gadījumos, kad sertifikācijas eksāmens nav nokārtots vai beidzies tā derīguma termiņš, skaidro VM.

Tomēr ministrijā vērš uzmanību, ka normas mērķis nav atcelt sertifikācijas prasību, bet gan nodrošināt iespēju ārstniecības personām turpināt darbu arī gadījumos, kad sertifikācijas eksāmens nav nokārtots vai sertifikāta derīgums nav uzturēts objektīvu iemeslu dēļ. Ja ārstniecības persona piecu gadu laikā (summāri) ir strādājusi kā stažieris, tad, lai turpinātu darbu, būs nepieciešams kārtot sertifikācijas eksāmenu.

Šāds skaidrojums seko pēc LSA ierosinājuma objektīvu apstākļu dēļ pagarināt stažiera statusa termiņu līdz diviem gadiem, kad bijusi ilgstoša slimība vai bērna kopšanas atvaļinājums.

Ministrija uzsver, ka sistēmā šobrīd pastāv iespēja kārtot sertifikācijas eksāmenu, un tas ir pieejams visiem, kuri vēlas turpināt profesionālo darbību pilnā apjomā. Ja tiks konstatēti gadījumi, kuros būtu nepieciešams pagarināt stažiera statusu, šie gadījumi tiks rūpīgi izvērtēti, īpašu uzmanību pievēršot pacienta drošībai un ārstniecības kvalitātei.

VM prognozē, ka samazinātās prasības attiecībā uz iepriekš iegūtu profesionālās darbības pieredzes ilgumu pamatspecialitātē palielinās ekspertu skaitu. Līdz ar to ārstniecības iestāde varēs piesaistīt jaunus speciālistus ārsta eksperta amatā, kas veiks medicīniskās ekspertīzes.