Esi drosmīgs un izglāb dzīvības

Jau vairāk nekā nedēļu Liepājā norisinās sociālais izaicinājums “Esi drosmīgs!”, kas noslēgsies līdz ar Latvijas dzimšanas dienu. Tā ietvaros sabiedrībā vairāk vai mazāk zināmi ļaudis dodas uz Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centru, lai veiktu HIV analīzes, nofotografētu šo faktu un ievietotu sociālajā vietnē “Facebook”,  uzrunājot arī citus rīkoties atbildīgi. “Atsaucība ir milzīga! Esam pateicīgi visiem, kuri atsaucas un piekrīt izaicinājumam, jo ne katram tomēr ir drosme nākt un veikt šo testu, lai pēc tam to publiskotu,” portālam pastāsta Liepājas sociālā dienesta Atkarību profilakses centra mediciīnas māsa Santa Balode. Viņa arī ir priecīga par faktu, ka nav nācies pagaidām nevienam no atnākušajiem drosminiekiem paziņot sliktus analīzes rezultātus.

Akcijas ideja radās pirms vairākiem gadiem. “Mēs to neīstenojam pirmo reizi. Ideju par testu veikšanu rosināja Prinča Henrija publiski veiktais HIV tests. Ar šo rīcību viņš turpināja savas mammas Princeses Diānas uzsākto cīņu stigmas, kura ieskauj HIV un AIDS, mazināšanā. Pirmie šo akciju Latvijā īstenoja mūsu kolēģi biedrībā ““DIA+LOGS” – atbalsta centrs visiem, kurus skar HIV/AIDS”, un mēs sekojām piemēram,” ieceri idejas realizēšanā dalās Liepājas Sociālā dienesta Atkarību profilakses centra vadītāja Madara Lapsa. “Ar šo akciju mēs vēlamies panākt ne tikai atbildīgu cilvēku rīcību, bet arī dalīties ar informāciju, jo, cilvēkam atnākot uz šo testu, es izskaidroju jebkuru viņam neskaidru jautājumu, saistībā ar šo bīstamo infekciju,” stāstījumu papildina Santa. Medicīnas māsa ar portālu dalās pārdomās par to, ka vēl joprojām ir daudz cilvēku, kuri nezin, kā var inficēties ar HIV un kā no šīs infekcijas izvairīties. “Manuprāt daudzi dzīvo ļoti vieglprātīgu dzīvi. Bieži mainot savus seksuālos partnerus, neizsargājas un nepārliecinās par konkrētā partnera veselības stāvokli. Tas ir neapdomīgi, jo informācijas avoti ir pieejami,” secina Santa.

AIDS jeb iegūtais imūndeficīta sindroms ir slimību komplekss, kas attīstās HIV infekcijas gala stadijā uz novājinātu organisma aizsargspēju fona. HIV jeb cilvēka imūndeficīta vīruss izraisa hronisku, lēni progresējošu infekciju, kuras gala stadijā attīstas AIDS. Saskaņā ar UNAIDS (ANO programma cīņā ar HIV/AIDS) datiem, visā pasaulē kopš HIV pandēmijas sākuma ir inficējušies ap 80 miljoni cilvēku. 2021. gadā fiksēts aptuveni pusotrs miljons jauni inficēšanās gadījumi. Kopš HIV rašanās tas ir prasījis jau 40 miljonus cilvēku dzīvību. Pamatojoties uz Slimību profilakses un kontroles centra sniegto informāciju, Latvijā uz 2021. gadu ir reģistrēti 8433 inficēšanās ar HIV gadījumi, 2223 no tiem – AIDS stadijā. Statistikas dati atspoguļo tikai reģistrēto HIV/AIDS gadījumu skaitu, patiesais inficēto personu skaits Latvijā tiek lēsts vismaz divas reizes lielāks. 

“Sabiedrībā pastāv vairāki mīti par HIV infekciju. Viens no tiem – iegūstot HIV infekciju, sekas vienmēr ir letālas. Lai gan HIV infekciju nevar izārstēt, tomēr, ievērojot pareizu terapiju, slimību var kontrolēt (aizkavēt tās progresēšanu) un kļūt mazāk infekciozs citiem. Pašlaik Latvijā HIV ārstēšana ir pieejama par valsts līdzekļiem ikvienai inficētai personai,” informē M. Lapsa. Otrs sabiedrībā izplatīts mīts esot par inficēšanos ar HIV. Zinātniski ir pierādīti trīs veidi, kā HIV infekcija tiek pārnesta no vienas personas citai. Tā var notikt tikai šādos gadījumos –  dzimumakta laikā ar inficētu cilvēku, ja netiek lietots prezervatīvs, saskaroties ar inficētām asinīm, kā arī bērns var inficēties no mātes grūtniecības, dzemdību vai zīdīšanas laikā. “Vēl viens sabiedrībā pastāvošs mīts – HIV skar tikai narkotiku lietotājus vai homoseksuālas personas,” maldīgu priekšstatu uzskaitījumu turpina speciāliste. Viņa skaidro, ka katru gadu proporcionāli samazinās intravenozo narkotiku lietotāju vidū atklāto gadījumu skaits, taču tas pieaugot citās grupās. Beidzamajos desmit gados vislielākais atklāto HIV gadījumu skaits esot iegūts tieši heteroseksuālo kontaktu ceļā. Latvijā ik gadu HIV tiek atklāts ap 300 cilvēkiem, turklāt, valstī ir vieni no augstākajiem HIV infekcijas izplatības un AIDS saslimstības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES). Tāpat Latvija ir 2. vietā ES un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstu vidū jauno gadījumu skaita ziņā uz 100 000 iedzīvotāju (pirmajā vietā – Malta).

Ar HIV visbiežāk inficējoties cilvēki no 18 līdz 50 gadu vecumam, tomēr tieši jauniešu grupā esot vislielākais HIV un AIDS gadījumu skaits. Vēl viena riska grupa esot sievietes pēcmenopauzes vecumā, kurām nav pastāvīga partnera. “Šajā vecumā vairs nepastāv satraukums par iespējamu nevēlamu grūtniecību, tāpēc sievietes nelieto prezervatīvus, aizmirstot, ka tikai tie pasargā no seksuāli transmisīvajām infekcijām un HIV,” šo faktu skaidro Madara. Riska grupā atrodas arī visi tie, kuri dažādu iemeslu pēc nelieto prezervatīvus un nav pastāvīgās seksuālās attiecībās ar vienu partneri. “Īpaši augsts risks ir tad, ja šādās attiecībās tiek piekopts anālais sekss.”

Madara kopā ar kolēģiem cenšas uzrunāt pēc iespējas plašākas tautas masas, lai no šīs nelaimes, ko sauc par HIV, varētu izvairīties un iedrošina laikus pārbaudīties: “Ikviens var sevi pasargāt no HIV infekcijas ievērojot piesardzību, tomēr, ja rodas aizdomas, ka cilvēks ir inficējies ar HIV, vienīgā iespēja to noskaidrot ir, veicot HIV testu. Šī testa laikā tiek paņemtas asinis pārbaudei, kā arī sniegta gan pirmstesta, gan pēctesta konsultācija, kurā tiek izskaidroti visi ar HIV/AIDS saistītie jautājumi. HIV tests ir konfidenciāls, un rezultāti ir zināmi jau pēc 20 minūtēm.”

Simtomātika: 

HIV infekcijas simptomi var būt ēstgribas zudums, novājēšana, nogurums, darba spēju samazināšanās, drudzis, paaugstināta temperatūra, izteikta svīšana naktīs, ādas izmaiņas, hroniska caureja, uzņēmība pret infekciju slimībām, palielināti limfmezgli. Taču šādi simptomi novērojami arī pie daudzām citām slimībām, tāpēc reizi gadā jāveic HIV tests, lai pārliecinātos par savu veselības stāvokli. Turklāt ļoti bieži HIV infekcija noris bez jebkādām pazīmēm – asimptomātiski.

HIV infekcijas profilakse: 

• Iesaistoties gadījuma dzimumsakaros un bieži mainot partnerus, obligāti lieto prezervatīvu;
• izvairīties veikt skaistumkopšanas procedūras (tetovējumi, pīrsings, skarifikācija) vietās, kur nav iespējams pārliecināties par higiēnas prasību ievērošanu;
• nelietot kopīgus injicēšanas piederumus (šļirces, adatas u.c.);
• regulāri pārbaudot veselību un veicot HIV testu!

Statistika:

HIV inficēto gadījumu skaits līdz 2022. gada 1. janvārim par reģioniem, sākot uzskaiti ar lielāko gadījumu skaitu:

• Rīgā – 91 
• Kurzemē – 37
• Pierīgā – 32
• Zemgalē – 27
• Latgalē – 17
• Vidzemē – 4

Inficēšanās avota statistika par 2021. gadu Latvijā, sākot ar skaitliski lielāko: 

• Inficēšanās avots nenoskaidrots – 108 gadījumos
• Heteroseksuālā transmisija – 66 gadījumos
• Narkotiku injicēšanās ceļā – 25 gadījumos
• Homoseksuālā gtransmisija – 11 gadījumos
• Vertikālā gtransmisija (mate – bērns) – 1 gadījumā
• Cits veids – 1 gadījumā

Kopā – 212 gadījumi (sievietēm – 76, vīriešiem – 136), no kuriem 39 (sievietēm – 15, vīriešiem – 24) ir AIDS stadijā.