Latvijas bērniem arvien biežāk atklāj endokrinoloģiskās un sirds slimības

Pēdējos gados ir trīs reizes pieaudzis profilaktiskajās pārbaudēs atklāto endokrinoloģisko slimību skaits, kā arī divas reizes – sirds slimību skaits, uzmanību vērš Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Sporta medicīnas ārsti.

BKUS norādīja, – ja 2019.gadā bērnu sporta ārsti par praktiski veseliem atzina 75%, tad pagājušajā gadā – tikai 72% bērnu.

Vienlaikus BKUS Funkcionālās diagnostikas dienesta vadītāja Baiba Norīte atzina, ka, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ieviestā sistēma, ka no astoņu vai desmit gadu vecuma reizi gadā mazie sportisti var profilaktiski pārbaudīt veselību, ir ļoti veiksmīga. Sporta ārsti bērniem ne tikai rekomendē piemērotāko slodzi un sporta veidu, bet nereti arī atklāj veselības traucējumus. Turklāt Covid-19 pandēmijas gados slimnīca ir nosūtījusi uz papildus izmeklējumiem daudz vairāk bērnu, kam tiek atklāts cukura diabēts, aptaukošanās, sirds slimības.

Bērnu slimnīcas Sporta medicīnas centrā mazajiem sportistiem veic asins un urīna analīzes, kuru rezultāti aptuveni stundas laikā ir gatavi līdz vizītei pie sporta ārsta, kardiogrammu miera stāvoklī un pēc slodzes, redzes pārbaudi, kā arī fiziskās attīstības testus. Konsultācijā sporta ārsts sniedz atzinumu, vai bērns ir praktiski vesels, vai tomēr vajadzīgi papildu izmeklējumi. Tāpat sporta ārsts dod rekomendācijas, vai izvēlētajā sporta veidā ieteicams trenēties ar līdzšinējo slodzi, vai arī kaut kas ir jāmaina.

Norīte skaidroja, ka bērnu sporta ārsti katram bērnam velta pusstundu, pārbaudot visas orgānu sistēmas, izpētot izmeklējumu rezultātus un slimību vēsturi. Ārstiem ir pieejami BKUS uzkrātie dati par katru bērnu, kas dod iespēju labāk izvērtēt pacientu veselības stāvokli kopumā. Tāpat bērnu sporta ārsti var nosūtīt savus pacientus uz papildu izmeklējumiem vai konsultācijām pie citiem speciālistiem, tam nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums.

Reizi gadā no valsts budžeta apmaksātas profilaktiskās veselības pārbaudes un funkcionālo spēju izvērtēšanu BKUS Sporta medicīnas centrā no desmit gadu vecuma veic bērniem, kuri sākuši jebkurus treniņus, kuros ir intensīva fiziskā slodze, kā arī no astoņu gadu vecuma tiem, kuri nodarbojas ar daiļslidošanu, sporta dejām, mākslas un sporta vingrošanu. Bērnam jābūt reģistrētam Izglītības un zinātnes ministrijas pārziņā esošā interešu izglītības pulciņā, kur nodarbojas ar sportu, vai sporta skolā.

Sporta skolās un interešu izglītības centros piereģistrētie bērni uz profilaktiskajām veselības pārbaudēm var doties organizēti vai individuāli, piesakoties pa BKUS kopējo pieraksta tālruni.

Savukārt, lai veselības pārbaudes būtu pieejamas iespējami tuvāk dzīvesvietai, BKUS Sporta medicīnas centra speciālisti izveidojuši filiāles, kas darbojas Siguldā, Valmierā un Daugavpilī.

Norīte arī uzsvēra, ka ar profilaktiskās pārbaudes veikšanu nedrīkstētu kavēties, ja vecāki novēro, ka bērns pēc treniņiem ir ļoti saguris, intuitīvi mēģina no tiem izvairīties, kaut arī par sportošanu stāsta tikai labas lietas. Veselības pārbaudes noteikti jāveic, ja bērnam pēc treniņiem sāp galva, ir reiboņi. Tāpat bez uzmanības nevajadzētu atstāt to, ka bērnam mainās ēšanas režīms. Piemēram, pastiprināta vēlme ēst un dzert, kā arī pretēji – apetītes zudums -, var liecināt, ka, sākot trenēties intensīvas slodzes režīmā, izpaužas veselības traucējumi.

Savukārt BKUS virsārste Renāte Snipe norādīja, – ja bērns trenējas privāti, ieteicams doties pie ģimenes ārsta, lai vismaz veiktu asins un urīna analīzes, kā arī kardiogrammu. Bērnu slimnīcas sporta ārsti profilaktiskajās pārbaudēs sastop bērnus, kuri intensīvi trenējušies jau no trīs, piecu gadu vecuma, specializējoties kādā no sporta veidiem, taču agrīnā specializācija nenāk par labu bērna veselībai. Turklāt Nnereti tieši nepiemērota fiziskā slodze agrīnā vecumā ir iemesls, kādēļ bērnam radušās problēmas ar muskuloskeletālās vai sirds asinsvadu sistēmas veselību.

Situācijas analīze un tālākie pētījumi rādīs, vai pēdējos gados BKUS Sporta medicīnas centrā obligātajās profilaktiskājās veselības pārbaudēs arvien vairāk atklāto cukura diabēta un citu endokrinoloģisko slimību, kā arī sirds slimību skaita pieaugums bērniem ir neveselīgu dzīves paradumu vai pārslimotā Covid-19 sekas, atzina Snipe.