Liepājas reģionālajā slimnīcā pērn pieaudzis stacionēto pacientu skaits ar ielaistām slimībām un patoloģijām

 Liepājas reģionālajā slimnīcā pērn pieaudzis stacionēto pacientu skaits ar ielaistām slimībām un patoloģijām, tāpēc ārstēšana šiem pacientiem ir ilgstošāka un jāpiesaista vairāku specialitāšu ārsti vienlaikus, liecina slimnīcas vadības pārskats par pagājušo gadu.

Pārskatā vadība norāda, ka iepriekšējos gados, daļēji ierobežojot ambulatoro pakalpojumu un plānveida stacionārās palīdzības pakalpojumu pieejamību, daļai hronisko un arī akūto saslimšanu ārstēšanai netika laicīgi nodrošināta pienācīga veselības aprūpe.

Līdz ar to vadība prognozē, ka nākotnē šo pacientu skaits pieaugs un sarežģīto saslimšanu īpatsvars būs augstāks nekā ierasts, kā jau novērots 2024.gadā.

Līdztekus slimnīcas vadība vērš uzmanību, ka šajos gadījumos ārstniecības process ir resursu ietilpīgāks – nepieciešamais laiks pacientu ārstniecības procesā ir lielāks. Stacionārā tas saistīts ar lielāku sarežģīto un ielaisto hronisko saslimšanu īpatsvaru, savukārt ambulatorajā pieņemšanā – ar individuālo aizsardzības līdzekļu pielietošanu un epidemioloģiskās drošības

pasākumu ievērošanu ārstniecības procesā.

Šie apstākļi arī rada lielāku slogu ārstniecības personāla kapacitātei, pausts ziņojumā.

Vēl kā nākotnes izaicinājumu iestādes vadība min nepietiekamu valsts piešķirto finansējumu un veselības aprūpes pakalpojumu tarifu neatbilstību faktiskajām izmaksām.

Pārskatā minēts, ka, ņemot vērā 2024.gadā veiktos līguma grozījumus par stacionāro veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu, finansējums šiem pakalpojumiem ir nedaudz palielināts, tomēr tas nesedz visas faktiskās izmaksas, tostarp paredzēto atalgojuma pieaugumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem. Vienlaikus samazināts arī valsts apmaksāto pacientu skaits, kas neatbilst reālajai nepieciešamībai.

Tāpat līgumā par sekundārās ambulatorās aprūpes pakalpojumiem ierobežots sniegto pakalpojumu apjoms (kvotas), pārtraukta līdzšinējā prakse apmaksāt pakalpojumus virs pārstrādēm un būtiski ierobežota elastīga pieeja apjomu maiņai starp programmām.

Arī jaunajā līgumā par valsts apmaksātu aprūpes pakalpojumu sniegšanu, kas stājies spēkā šī gada 1.janvārī, finansējuma piešķiršanas kārtība būtiski nemainās, tādēļ iestādei saimnieciskās darbības veikšana arī turpmākos periodos būs apgrūtināta, pausts ziņojumā.

Vienlaikus ir grūtības jauno speciālistu piesaistē un esošo speciālistu noturēšanā, kas līdz šim bijusi viena no slimnīcas svarīgākajām prioritātēm.

Vadība uzsver, ka nenoteiktība par pieejamā finansējuma apmēru valsts apmaksātajiem pakalpojumiem un iespējām sniegt veselības aprūpes pakalpojumus līdzšinējā apmērā rada riskus esošā personāla noturēšanai.

Turklāt, ņemot vērā slimnīcā ieviesto motivējošo atalgojuma sistēmu, kas paredz darba samaksas apmēru atbilstoši faktiski padarītajam darbam, šādos nenoteiktības apstākļos ir svarīgi līdzsvarot sniegto pakalpojumu pieejamību ar pieejamo finansējumu.

Vidējais ārstēšanās ilgums slimnīcas stacionārā pērn bijis 6,22 dienas. Savukārt vidējais ārstēšanās ilgums, atskaitot specifiskos ārstniecības profilus (aprūpes nodaļas, stacionārās rehabilitācijas nodaļas un tuberkulozes profilu), kuros pacientu ārstēšana var ilgt pat 12 mēnešus, ir 5,84 dienas.

Pagājušā gada laikā stacionārā kopumā ārstēti 14 408 pacienti. Tai skaitā valsts apmaksātā plānveida stacionārā palīdzība sniegta 13 713 pacientiem, kas ir par 2,4% mazāk, salīdzinot ar 2023.gadu.

Ambulatorie veselības aprūpes pakalpojumi pērn sniegti lielākam pacientu skaitam par līgumā paredzēto. Sekundāro ambulatoro talonu skaits pārskata periodā ir 159 435, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2023.gada 12 mēnešos.

Stacionārā un dienas stacionārā kopā veiktas 9253 ķirurģiskās manipulācijas, kas ir par 41,2% mazāk nekā 2023.gada 12 mēnešos.

Slimnīcas pagājušā gada apgrozījums bija 44,778 miljoni eiro, kas ir par 3,8 miljoniem jeb par 9,26% vairāk nekā 2023.gadā. Pagājušo gadu slimnīca noslēgusi ar 313 285 eiro zaudējumiem.

Savukārt lielāko ieņēmumu daļu – 62,66% jeb 28,059 miljonus eiro – veido ienākumi par stacionārās palīdzības sniegšanu. Kopējie ieņēmumi par stacionārās palīdzības sniegšanu ir palielinājušies par 9,30% jeb 2,388 miljoniem eiro, salīdzinot ar 2023.gada 12 mēnešiem.

Tostarp 20,68% jeb 9,262 miljonus eiro no kopējiem ieņēmumiem veido ieņēmumi par sniegto sekundāro ambulatoro palīdzību, kas, salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, ir palielinājušies par 9,84% jeb 829 900 eiro.

Savukārt ieņēmumi par sniegtajiem maksas medicīniskajiem pakalpojumiem veido 2,122 miljonus eiro jeb 4,74% no kopējiem ieņēmumiem. Tie, salīdzinot ar iepriekšējā gada tādu pašu periodu, palielinājušies par 15,05% jeb par 277 500 eiro.

Liepājas reģionālās slimnīcas pamatkapitāls ir 39 763 787 eiro. 99,75% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Liepājas pašvaldībai, 0,25% – Rīgas Stradiņa universitātei.