Pēc NMPD pāriešanas uz darbu ārkārtas režīmā saņemto zvanu skaits ir mazinājies

Pēc Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pāriešanas uz darbu ārkārtas režīmā saņemto zvanu skaits ir mazinājies, aģentūra LETA noskaidroja iestādē.

Šobrīd ienākošo zvanu skaits ir zem 2000, savukārt pirms svētkiem bija dienas, kad tas sasniedza pat 2100 un vairāk. NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša atzina, ka noteikti palīdz arī tas, ka Nacionālais veselības dienests paplašina ambulatorās aprūpes pakalpojumu un ārstu pieejamību, lai pacienti varētu saņemt mediķu palīdzību.

“Tieši ambulatorās aprūpes lielāka pieejamība ļaus mazināt dienesta darba specifikai neatbilstošu zvanu un situāciju plūsmu, jo pacientiem būs iespēja saņemt nepieciešamo palīdzību tur, kur vislabāk var palīdzēt – atvērt slimības lapu, izrakstīt zāļu recepti, konsultēt, noteikt ārstēšanu, uzraudzīt slimības gaitu, nosūtīt uz izmeklējumiem un tamlīdzīgi,” viņa sacīja.

Tomēr, lai arī zvanu skaits uz ārkārtas tālruni ir samazinājies, NMPD joprojām strādā ar augstu intensitāti un gan zvanu, gan brigāžu izpildīto izsaukumu skaits ir augstā līmenī. Jāņem vērā arī tas, ka ziemas vīrusu saslimstības vēl kāpj, slimo gan iedzīvotāji, gan arvien vairāk arī dienesta darbinieki.

Lai nodrošinātu operativitāti uz kritiskiem izsaukumiem, NMPD iekšēji veic dažādus pasākumus, tostarp brigāžu pārdislokācijas uz augstas izsaukumu intensitātes vietām, mediķi ņem papildus dežūras uz virsstundu rēķina, elastīgi tiek mainīti brigāžu sastāvi un veikti citi pasākumi.

Bukša informēja, ka ikdienā operatīvo situāciju monitorē dienesta Ārkārtas vadības grupa, vairākas reizes nedēļā sanākot kopā, lai pieņemtu operatīvus lēmumus, kādi attiecīgajā brīdī nepieciešami. Ārkārtas situācijas ilgums būs atkarīgs no operatīvās situācijas, ko ietekmē virkne rādītāju un kas ir jāmonitorē – gan saņemto zvanu plūsma par situācijām, kas nav neatliekamas, brigāžu izsaukumu skaits, saslimstība sabiedrībā kopumā un dienesta darbinieku vidū un citi faktori.

Kā vēstīts, lai iedzīvotājiem uzlabotu medicīniskās palīdzības un ārstu konsultāciju pieejamību vīrusu saslimšanu izplatības periodā, līdz janvāra beigām pagarināts dežūrārstu darba laiks un daudzas ģimenes ārstu prakses saviem pacientiem konsultācijas sniedz ārpus ierastā darba laika un brīvdienās.

Janvārī dežūrārsti pacientus apkalpos par divām stundām ilgāk nekā iepriekš. Dežūrārsts sniedz tādu pat palīdzību, kādu var saņemt pie sava ģimenes ārsta, tajā skaitā var izrakstīt zāļu recepti vai atvērt darbnespējas lapu, izvērtējot katru gadījumu individuāli. Dežūrārsts pieejams laikā, kad ģimenes ārsta darba laiks ir beidzies, vai cilvēkam vēl nav sava ģimenes ārsta, vai ir kāds cits iemesls un vajadzīga steidzama palīdzība pēkšņas vai vienkāršas saslimšanas gadījumā.

Tāpat teju 250 ģimenes ārstu prakses ir piekritušas janvārī saviem pacientiem sniegt pakalpojumus ārpus darba laika un brīvdienās. Palīdzība pieejama gan telefonkonsultāciju veidā galvenokārt no plkst.10 līdz plkst.15 vai 16, gan klātienē praksēs noteiktās stundās.

Pašlaik lielākā daļa prakšu ārpus darba laika pieejamas Rīgā, taču NVD uzrunā arī reģionos strādājošos ārstus, lai paplašinātu pieejamību un vajadzības gadījumā pacienti varētu saņemt medicīnisko palīdzību. Šobrīd vietās, kur nav pieejams dežūrārsts, medicīnisko palīdzību var saņemt, vēršoties tuvākajā feldšerpunktā.

Savukārt medicīniskus padomus vienkāršas saslimšanas vai hroniskas slimības paasinājuma gadījumā iedzīvotāji var saņemt, zvanot uz Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Speciālisti sniedz konsultācijas darbdienās no plkst.17 līdz plkst.8, savukārt brīvdienās un svētku dienās – visu diennakti.

Mediķi sniedz padomu par rīcību, ja ir paaugstināta temperatūra, saaukstēšanās, sāpes kaklā vai ausī, vemšana, caureja, sastiepumi vai sasitumi, muguras sāpes un citu vienkāršu saslimšanu gadījumos. NVD gan aicina ņemt vērā, ka, zvanot uz šo tālruni, nav iespējams saņemt darbnespējas lapas un zāļu receptes.