Pērn par 10% audzis Latvijā no sirds un asinsvadu slimībām mirušo skaits

Sirds un asinsvadu slimību ārstēšana Latvijā būtu jāvirza par prioritāti, piektdien sirds un asinsvadu slimību darba grupas sēdē pauda Slimību profilakses un kontroles centra vietnieks sabiedrības veselības un profilakses jautājumos Dzintars Mozgis.

Saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, 2021.gadā no sirds un asinsvadu slimībām miruši 16 911 Latvijas iedzīvotāji, kas ir par 10% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa norādīja, ka Covid-19 veicināja dažādu slimību aktivizēšanos, līdz ar to arī pieaudzis to pacientu skaits, kuriem radušās sirds un asinsvadu slimības, tajā skaitā kā Covid-19 vīrusa sekas. Pēc viņas paustā slimības nav bijušas pietiekami kontrolētas un ārstētas, un, iespējams, tas ir saistīts ar ierobežojumiem pieejamībā, proti, cilvēki baidoties inficēties ar Covid-19, atcēluši plānotās vizītes vai nav pieteikušies ikgadējām vizītēm, un tas ietekmē sirds un asinsvadu slimību smagumu.

Vienlaikus Mauriņa uzsvēra, ka, attiecībā pret pacientiem, kuriem ir sirds un asinsvadu slimība, nevar runāt par vidējo pacientu, jo slimības riski katram ir dažādi. Piemēram, ir tādi, kuriem tās ir ģimeniski iedzimtas slimības vai gados vecāki pacienti, kuriem “slimību buķetē” var ietilpt sirds mazspēja, onkoloģiskā saslimšana, cukura diabēts.

Pēc Mauriņas paustā, Latvijā, pirmkārt, vajadzētu uzlabot ārstu pieejamību, lai, piemēram, cilvēkam no Rēzeknes nebūtu jābrauc uz izmeklējumu Liepājā. Patlaban, lai tiktu pie nepieciešamā speciālista, uz manipulācijā, pārbaudēm, pacientam ir jāgaida garā rindā, īpaši, ja tas attiecas uz valsts apmaksātiem pakalpojumiem.

Otrkārt, būtu nepieciešams pārskatīt, cik daudz pacienti piemaksā par medikamentiem, kas, piemēram, samazina komplikāciju risku, nāves risku, jo dažkārt pacientam ir vairākas diagnozes – tātad vairāki medikamenti.

“Ir pacienti, kuriem ir problēmas iegādāties medikamentus, un tad to lietošana tiek pārtraukta vai dalīta pa dienām. Viens no iespējamajiem risinājumiem ir finansējuma griezti, ko pacients maksā par medikamentiem. Ja noteiktā summa gada griezumā tiktu pārsniegta, tad atlikušo varētu segt no valsts budžeta, tādējādi novēršos sirds un asinsvadu slimību risku,” uzskata Mauriņa.

Viņa aicina izveidot sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas plānu, jo patlaban valstī tāda nav. Piemēram, tajā tiktu izgaismotas būtiskākās problēmas, ar kurām saskaras pacieti ārstēšanās posmā, aprakstītas dažādas prioritātes, rādītāji, uzskaitīts nepieciešamais finansējums un skaidrota plāna ieviešanas kontrole.

Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka sacīja, ka ministrija izskata iespēju rakstīt plānu, taču tas nenotiks šogad. Vienlaikus viņa atzina, ka sirds un asinsvadu slimību veselības uzlabošanas plānam ir nozīme tikai tad, ja ir nepieciešamais finansējums.

“Runājot par kardioloģisko pacientu uzraudzību, pirmais solis varētu būt slimnīcu reformas, kur mēs ne tikai apskatītu šo slimnīcu ārstēšanas sadaļu, bet arī, lai pēc reformas ārstēšana sniegtu atgriezenisko saikni. Šobrīd mēs esam pavirzījušies uz priekšu ar insulta pacientiem, strādājot pie protokoliem insulta pacientiem, prasībām un slimnīcu reformām un līmeņošanu pacientu ārstēšanā,” sacīja Janka.