Senioru kopienu apvienība uzsver fizisko aktivitāšu un pareiza uztura nozīmi sirds slimību riska mazināšanā

Lai mazinātu sirds un asinsvadu slimības jeb kardiovaskulāro slimību risku (KVS), ir jāaktualizē pareizas diētas principi, informējot iedzīvotājus par nevēlamajiem diētas komponentiem, un jāpārliecina cilvēki regulāri nodarboties ar fiziskām aktivitātēm, uzsvēra Latvijas Senioru kopienu apvienībā (LSKA).

Veselīga dzīvesveida ievērošana spēj samazināt koronāro sirds slimību veidošanās risku par 83%, kā arī mazina cukura diabēta risku sievietēm par 91% un resnās zarnas vēža risku svīriešiem par 71%. LSKA atzina, ka, neraugoties uz to, ka sabiedrība tiek regulāri informēta par veselīga dzīvesveida un arī atbilstoša uztura nozīmi dažādu saslimstību profilaksē un dzīvildzes palielināšanā, liela daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvesveidā un ēšanas paradumos pārmaiņas notiek ļoti kūtri vai nenotiek nemaz.

LSKA struktūrvienības “Senioru Saeima” vadītāja Barba Girgensone uzsvēra, ka regulāras, vecumam un veselības stāvoklim atbilstošas fiziskās aktivitātes mazina KVS agrīnu sākumu un progresēšanu, kā arī aizkavē citu kardiovaskulāro riska faktoru rašanos.

“Cilvēki ar nozīmīgu KVS risku profesionāli jāiedrošina un jāveicina viņu fiziskā aktivitāte optimālā līmenī. Tā nav “neiespējamā misija”, jo par fizisko aktivitāšu nepieciešamību, kā arī to labumu veselībai, pacientus var informēt arī viņu ģimenes ārsts vai citi veselības aprūpes speciālisti vizītes laikā,” sacīja Girgensone.

Gados vecāki cilvēki visbiežāk sirgst ar dažāda rakstura patoloģijām, tostarp ar dažādām sirds asinsvadu slimības sistēmām, arteriālo hipertensiju, un tādos gadījumos pacientam parasti tiek nozīmēta konkrēta terapijas shēma, taču, vai seniors to var ievērot un nozīmētos preparātus lietot regulāri, ir atkarīgs gan no medikamenta cenas, gan tā, vai attiecīgais preparāts ir iekļauts kompensējamo medikamentu sarakstā.

“Ja zāles ir dārgas, un līdz ar to senioram gandrīz nepieejamas, tad paļauties uz terapijas turpināšanu īpaši nevar. LSKA jau vairākkārt uzsvērusi, ka nepieciešams veselības ministrijas pārraudzībā veidot darba grupu, lai medicīniski un finansiāli argumentētu geriatriska profila nodaļu izveidošanu katrā reģionālajā slimnīcā,” uzsvēra Girgensone.

Patlaban tiek turpināta arī LSKA 2021.gadā īstenotajā projektā “Latvijas seniors – aktīvs, zinošs un atvērts sadarbībai” uzsāktais senioru interešu aizstāvēšanas virziens attiecībā uz medikamentu kompensācijas problemātiku.

Savukārt, lai sekmētu kardiovaskulārās slimības tendences mazināšanos, LSKA iesaistījusies kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā ar mērķi apkopot veselības sektora viedokļu līderu ieteikumus, kuri tiks ņemti vērā, sagatavojot priekšlikumus valdībai un parlamentam par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanas uzlabošanai nepieciešamajiem pasākumiem.

LSKA atzīst, ka seniors ar savu dzīves pieredzi var veiksmīgi analizēt savu veselības stāvokli un savlaicīgi vērst speciālistu uzmanību uz problēmām, tādēļ iesaistoties kompānijas “Meta advisory Business and government relations consultancy” Sirds un asinsvadu slimību darba grupas organizētajā pētījumā, dažādu senioru pasākumu laikā biedrība izplatījusi arī fiziskās aktivitātes un sirds un asinsvadu sistēmas riska skrīninga aptaujas anketu, kuras rezultāti tiks apkopti un analizēti pētījuma laikā.