Starptautiskajā Hipertensijas dienā kardiologi atgādina par augsta asinsspiediena riskiem un mudina pārbaudīt asinsspiedienu

Atzīmējot starptautisko Hipertensijas dienu, kardiologi atgādina par augsta asinsspiediena riskiem un mudina pārbaudīt asinsspiedienu, informēja Pacientu biedrības “ParSirdi.lv” vadītāja Inese Mauriņa.

Saskaņā ar 2019.gada “Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījumu” paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 28% Latvijas iedzīvotāju, tostarp, paaugstināts asinsspiediens ir 33% vīriešu un 24% sieviešu.

Ņemot vērā Eiropas Kardiologu biedrības vadlīnijas, arteriālajam asinsspiedienam jebkurā vecumā ir jātuvinās 120/80 mmHg. Savukārt, ja tas pārsniedz 140/90 mmHg robežu, tad to uzskata par sirds un asinsvadu slimību riska faktoru.

Mauriņa norādīja, ka gandrīz 600 miljoniem iedzīvotāju pasaulē ir paaugstināts asinsspiediens, viens no diviem cilvēkiem nemaz nenojauš, ka viņam ir augsts asinsspiediens jeb hipertensija, tāpēc daudzi par slimību uzzina tikai, saskaroties ar nopietnām veselības problēmām vai nonākot slimnīcā ar infarktu vai insultu.

Viņa informēja, ka ideālam asinsspiedienam jebkurā vecumā vajadzētu būt 120/80 mmHg, savukart arteriāla hipertensija ir slimība, kad asinsspiediens atkārtotos mērījumos ir paaugstināts – ārsta kabinetā virs 140/90 mmHg, mājās virs 135/85 mmHg.

Biežākie augsta asinsspiediena simptomi ir galvassāpes, reibonis, nervozitāte, sirdsklauves, sāpes sirds apvidū. Tomēr nereti paaugstināts asinsspiediens var neradīt nekādas sajūtas un cilvēks par to uzzina, kad jau radušās kādas komplikācijas.

Latvijas Hipertensijas un Aterosklerozes biedrības prezidents Kārlis Trušinskis skaidroja, ka augsts asinsspiediens jeb hipertensija ir nozīmīgs gan demences, gan infarkta un insulta riska faktors. Īpaši bīstams tas kļūst kombinācijā ar augstu zema blīvuma jeb “sliktā” holesterīna līmeni un cukura līmeni asinīs.

Vienlaikus viņš atzina, ka hipertensijas izplatība pieaug arī gados jaunāku cilvēku vidū, un to ietekmē un veicina stress, laiks, kas pavadīts ar viedierīcēm, smēķēšana, mazkustīgums un ātrās uzkodas.

Trušinskis norādīja, ka problēmu r viegli diagnosticēt, un arī medikamentu klāsts ir pieejams un plašs, tomēr normalizēt un sasniegt asinsspiediena mērķi neizdodas ne tuvu ne visiem. Galvenā barjera ir sadarbība ar ārstu un līdzestība ārstēšanā. Viņš aicina iedzīvotājus tikties ar savu ārstu atkārtotās vizītēs, kamēr tiek piemeklētas zāļu devas un stabilizēti asinsspiediena un pulsa rādītāji, jo nereti ir vajadzīgi papildu izmeklējumi, lai ārstēšana būtu trāpīga.

Tāpat viņš iesaka lietot zāles regulāri, jo tikai regulāra to lietošana ir efektīva asinsspiediena normalizācijai, un līdz ar to arī infarkta un insulta novēršanā.

Trušinsksis cer, ka Veselības ministrijas ierēdņi sadzirdēs pacientu, ārstu un farmaceitu prasību atrast risinājumu biežajai zāļu mainībai, kas saistīta kompensējamo zāļu sistēmas nepilnībām. Tas jāsakārto, lai neapdraudētu jau tā grūtā ceļā sasniegtos ārstēšanas mērķus.

Mauriņa informēja, ka šogad biedrība “ParSirdi.lv” sadarbībā ar Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību pievienojās globālajai akcijai “Tāpēc, ka es tā teicu”, aicinot ikvienu uzrunāt savus tuvos – ģimenes locekļus, draugus, darba kolēģus -, mudināt pārbaudīt savu asinsspiedienu un rīkoties.