Vēsturnieks: Visi kritušie latviešu karavīri ir jāpiemin vienā dienā

Visi kritušie latviešu karavīri ir jāpiemin vienā dienā, šodien Latvijas Okupācijas muzeja rīkotajā tiešsaistes seminārā “16.marta tradīcija” sacīja Nacionālās aizsardzības akadēmijas lektors, vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Diskutējot par Latviešu leģionāru piemiņas dienu, Kuzmins pauda, ka Latvijas kritušie karavīri ir jāpiemin Lāčplēša dienā, 11.novembrī, neatkarīgi no tā, kurā kaujā tie ir zaudējuši dzīvību.

Viņaprāt, 16.marts par datumu, kad pieminēt latviešu leģionārus, galvenokārt izvēlēts, balstoties uz tradīciju par piemiņas dienu izvēli.

Kuzmins skaidroja, ka no Latvijas Republikas izveidošanas sākuma bija izteikta tradīcija visus latviešu kritušos karavīrus pieminēt nevis kaujas vienību dibināšanas dienā, bet lielākajās kaujas dienās.

Kā piemēru vēsturnieks minēja latviešu strēlnieku vienības, kuru piemiņas diena tika atzīmēta 5. un 6.janvārī, nevis datumā, kad tika izveidots Latvijas strēlnieku bataljons.

Kuzmins sacīja, ka nereti tiek izvirzītas tēzes, ka par Latviešu leģionāru piemiņas dienu tika izvēlēts 16.marts, jo tas ir simbolisks datums, kā arī kauja bija sekmīga, un tā bija pirmā reize, kad kaujā piedalījās divas divīzijas, taču tēzes, viņaprāt, līdz galam neatbilst patiesībai.

Vēsturnieks pauda uzskatu, ka 16.marts leģionāriem bija krīzes un pat neveiksmes diena. Sekmīgās dienas sākās 17.martā, sevišķi 18.martā, kad tika izmantots Vācijas gaisa spēku triecienu lidmašīnu uzlidojums.

No kauju izvērtēšanas viedokļa 1944.gada 26.marts ir svarīgāks, jo svarīgākās cīņas notika 26.martā, uzsvēra Kuzmins.

Vienlaikus viņš minēja, ka 16.marta un 19.marta kaujas ne ar ko neizcēlās uz kopējā kauju fona. Kauja nebija nekas sevišķs, un 16.marts kā piemiņas diena tiešā veidā ir pamatots 1920.-1930.gadu piemiņas tradīcijās, skaidroja vēsturnieks.