Vētrā visvairāk skarto pašvaldību vadītāji kritizē ministrus un lūdz nevilcināties ar atbalsta sniegšanu

Augšdaugavas, Dobeles, Jelgavas, Tukuma un Madonas novadu pašvaldību vadītāji vēstulē aicina atbildīgo nozaru ministrus nevilcināties ar atbalsta sniegšanu vētras postījumu likvidēšanā lauksaimniekiem un uzņēmējiem, kas pašlaik atstāti novārtā un ar sekām cīnās pašu spēkiem.

Atklātajā vēstulē tiek akcentēts, ka dabas stihijā nav cietušas tikai mājsaimniecības, par atbalstu kurām ministrijas ar pašvaldību vadību ir atradušas kopēju risinājumu. Lieli postījumi ir nodarīti arī saimniecības un ražošanas ēkām, transporta līdzekļiem, sējumiem un mežaudzēm, ir cietuši putni, dzīvnieki.

Vētra ar krusu ir nesusi ļoti lielus zaudējumus arī lauksaimniekiem. Tā ir izpostījusi sējumus, norāvusi jumtus šķūņiem un graudu klētīm, kur tika glabāta tikko nokultā labība, radot zaudējumus iepriekš nokultajai ražai. Bojāti fermu jumti, saimniecības ēkas, piena mājas, siltumnīcas, skābsiena ruļļi, dažāda veida tehnika un siena šķūņi.

Vislielāko satraukumu rada fakts, ka mazie un vidējie lauksaimnieki, kas nav apdrošinājuši savus sējumus, tehniku un ēkas, un to ir ļoti daudz, nespēs patstāvīgi pārvarēt dabas stihijas radītos postījumus un tuvākajā nākotnē var iestāties šo saimniecību bankrots, norāda vēstules autori.

Tiek uzsvērts, ka mazie mājražotāji un vidēji pārstrādes uzņēmumi ir zaudējuši iekoptos dārzus ar dārzeņiem, ir nolauzti augļu koki, izpostīti ogu krūmu stādījumi. Krusa sabojāja jumtus pārstrādes cehu ēkām, tika sadauzīti logi un durvis, sabojātas fasādes. Cauro jumtu dēļ ir samircis siltinājums un sabojāti griestu segumi, samirkušas cehu un ražošanas telpas, kas jāatjauno. Elektrotīklu bojājumu dēļ nebija pieejama elektrība, kā rezultātā apstājās produkcijas ražošana. Pastarpināti šie faktori radīja dīkstāves un produkcijas piegādes pārtraukšanu klientiem, un saistībā ar to ir apgrūtināta darba algas izmaksa darbiniekiem un rēķinu nomaksa.

Šo visu notikumu un to seku dēļ uzņēmējdarbība un tās attīstība vētras un krusas skarto teritoriju vietās ir nopietni apdraudēta, teikts vēstulē. Līdz ar to nākotnē esot apdraudēta arī lauku teritorijās dzīvojošo cilvēku iespēja nopelnīt sev iztiku un uzturēt savas ģimenes.

Lai spētu atjaunot pilnvērtīgu uzņēmējdarbību dabas stihijas skartajās teritorijās, ir nekavējoties jārod risinājumi finansiāli atbalstīt mazos un vidējos uzņēmējus, tai skaitā arī lauksaimniekus, norāda pašvaldību vadītāji.

Pašvaldību vadītāji pauž, ka viņiem ir pilnībā neizprotama un nepieņemama atbildīgo ministriju – Zemkopības un Ekonomikas ministriju – bezdarbība un gausā rīcība dabas stihijas radīto zaudējumu apzināšanā un atbalsta sniegšanā mazajiem un vidējiem uzņēmējiem, lauksaimniekiem.

Vēstules autori raksta: “Zemkopības ministr Didzi Šmit (AS) un ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA)! Šeit nav vietas distancētai un nogaidošai attieksmei, kas līdz šim ir rezultējusies tikai ar frāzēm – paši vainīgi, ka nav apdrošinājušies!”

Pašvaldību vadītāji Rinkēvičam uzsver, ka šī nav laba krīzes vadība no abu ministru puses, tāpēc viņš tiek lūgts paust skaidru savu nostāju šajā jautājumā un pieprasīt nekavējošu rīcību no atbildīgajiem ministriem un ministrijām.

Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) tiek aicināts atgādināt zemkopības un ekonomikas ministriem, ka premjera atkāpšanās nav pamats ministru bezdarbībai.