VID darbības caurspīdīgumu nodrošina spēkā esoši normatīvie akti

Ņemot vērā pēdējā laikā publiskajā telpā izskanējušās diskusijas par VID reformas ietekmi uz iestādes darbības caurspīdīgumu, FM apliecina, ka jaunajā VID likumā nav iekļautas normas, kas jau tiek regulētas citos spēkā esošos normatīvajos aktos, piemēram, likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

Šie likumi turpina nodrošināt informācijas pieejamību par nodokļu parādiem, deklarāciju neiesniegšanu, audita rezultātiem un citiem jautājumiem, ievērojot personas datu aizsardzības prasības.

Tāpat norma par kriminālprocesu informācijas atklāšanu, kas iepriekš bija iekļauta VID likumā, ir iekļauta jaunajā Nodokļu un muitas policijas likumā. FM skaidro, ka šī pieeja atbilst reformas mērķim – pielāgot regulējumu VID jaunajai struktūrai un funkcijām.

Lai kliedētu sabiedrībā radušās bažas un veicinātu caurspīdīgumu, FM plāno organizēt diskusiju, kurā aicinās piedalīties Tieslietu ministrijas, Valsts kancelejas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), Datu valsts inspekcijas un VID pārstāvjus, kā arī nevalstisko organizāciju un mediju pārstāvjus. Diskusijas mērķis ir sniegt sabiedrībai skaidras atbildes par VID darbības pārskatāmību pēc reformas un apspriest iespējamos uzlabojumus regulējumā.

VID reformas mērķis ir stiprināt iestādes caurspīdīgumu un efektivitāti, vienlaikus saglabājot sabiedrības tiesības uz informāciju, norāda FM. Visi procesi tiek īstenoti, ievērojot Eiropas Savienības direktīvas un Latvijas likumdošanas prasības.

Jau ziņots, ka TV3 raidījums “Nekā personīga” vēstīja, ka no jaunā VID likuma ir pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm.

Saeimas deputāti atzīst, ka ir notikusi kļūda – viņi neesot to pamanījuši, bet tagad sola izdarīt labojumus.

Tāpat ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 23.oktobrī galīgajam lasījumam atbalstīja jaunu VID likuma projektu un saistītos grozījumus vēl trijos likumos, “lai varētu veikt izmaiņas VID darbībā, tostarp īstenot principu “nodokļu administrācija – partneris””.

Atbalstītie likumprojekti paredz mainīt VID padotības īstenošanas formu un veikt izmaiņas VID organizatoriskajā struktūrā.

Izmaiņas paredz no VID nodalīt tās struktūrvienības, kuras nesniedz pakalpojumus klientiem, un nodokļu administrācijas galvenais uzdevums būs pakalpojumu, konsultāciju un atbalsta sniegšana nodokļu maksātājiem nodokļu un muitas jomā.

Ņemot vērā, ka VID kompetencē vairs nebūs noziedzīgu nodarījumu finanšu jomā novēršana, atklāšana un izmeklēšana, šīs funkcijas un uzdevumus plānots nodot finanšu ministra pārraudzībā jaunveidojamajai Nodokļu un muitas policijai. Savukārt ieņēmumu dienesta Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus veiks Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, paredz reforma.

Vienlaikus ar izmaiņām VID struktūrā paredzēts pilnveidot nodokļu administrācijas un sabiedrības sadarbības modeli, tostarp izmantojot digitālās transformācijas iespējas, kā arī ciešāk sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām nodokļu administrācijas kompetencē esošo jautājumu izvērtēšanā. Tāpat pilnveidots regulējums par VID pārziņā esošo informācijas sistēmu un datu bāzu izmantošanu.

VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkcijas un uzdevumus paredzēts nodot finanšu ministra pārraudzībā izveidotajai tiešās pārvaldes iestādei – Nodokļu un muitas policijai, savukārt VID Iekšējās drošības pārvaldes operatīvās un izmeklēšanas funkcijas un uzdevumus nodot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB).

VID likumprojektā iekļauts galvenais VID darbības tiesiskais ietvars, veidojot likumprojektu maksimāli koncentrētu un skaidru sabiedrībai. Savukārt Nodokļu un muitas policijas likumprojektā iekļauts Nodokļu un muitas policijas darbības tiesiskais ietvars, uzsverot tā pamatuzdevumu – atklāt, novērst un izmeklēt noziedzīgus nodarījumus valsts ieņēmumu un muitas lietu jomā.

Saistībā ar Nodokļu un muitas policijas izveidi ir veikti arī atbilstoši grozījumi Kriminālprocesa likumā, kā arī likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas”, lai noteiktu jaunās iestādes uzdevumus nedeklarētas skaidras naudas kontrolē. Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām” izstrādāti, lai pārņemtu nozares likumā tās VID likuma normas, kas saistītas ar vispārējo nodokļu administrēšanu.

VID reformas galvenā iecere ir nodalīt noziedzīgu nodarījumu novēršanas, atklāšanas un izmeklēšanas funkcijas no pakalpojumu sniedzēja funkcijām. Tas ir – no VID nodalīt struktūrvienības, kuru mērķis ir atklāt noziedzīgus nodarījumus, nevis sniegt pakalpojumus.

Vienlaikus ar izmaiņām struktūrā paredzēts pilnveidot VID un sabiedrības sadarbības modeli, izmantojot digitālās transformācijas iespējas. Tiks stiprināta nodokļu un muitas policijas darba efektivitāte noziedzīgo nodarījumu atklāšanā un tās autonomija, kā arī nodrošināta koruptīvo noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanas neatkarība un stiprināta izmeklēšanas objektivitāte. Sekmējot sabiedrības uzticēšanos dienestam, plānots sasniegt VID stratēģijā noteikto misiju, ka VID ir uzticams sabiedrotais nodokļu un muitas lietās godīgai uzņēmējdarbībai un sabiedrībai.

VID reformas uzraudzības padome atbalstījusi VID digitālās attīstības vadības komitejas darbības detalizēta regulējuma noteikšanu Valsts ieņēmumu dienesta likumprojektā, tostarp tās uzdevumus un regulējumu neatkarīgu Latvijas un ārvalstu ekspertu piesaistei.

Komitejas uzdevums būs identificēt inovāciju iespējas VID digitālās transformācijas jomā, noteikt VID digitālās transformācijas prioritātes un virzienus atbilstoši tā stratēģiskajiem mērķiem, kā arī izvērtēt VID informācijas tehnoloģiju attīstības stratēģijas īstenošanas gaitu un sniegt ieteikumus. Komitejas darbība ļaus VID virzīties uz priekšu digitālās transformācijas jomā, sasniedzot pasaules digitālajā jomā attīstītāko nodokļu administrāciju līmeni.

Ar Kriminālprocesa likuma grozījumiem VID iekšējās drošības pārvaldes funkciju nodošana KNAB notiks no 2025.gada 1.janvāra, bet VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes funkciju nodošana jaunizveidotajai Nodokļu un muitas policijai gadu vēlāk, proti, no 2026.gada 1.janvāra.

Saistīti grozījumi šodien konceptuāli atbalstīti arī nodokļu un nodevu likumā, likumā “Par skaidras naudas deklarēšanu uz valsts robežas” un Kriminālprocesa likumā.

Likumprojekti galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimas sēdē.