VM un IZM vienosies par turpmāku veselības izglītības jautājumu pilnveidi mācību procesā

Ministrijā informē, ka oktobrī norisinājās veselībpratības monitoringa darbs izglītības iestādēs. Valsts izglītības satura centra monitoringa darba mērķis bija novērtēt vispārējās vidējās izglītības 10.klases skolēnu un profesionālās vidējās izglītības 1.kursa audzēkņu sniegumu veselībpratības jautājumos, izvērtējot, cik lielā mērā ir apgūti plānotie sasniedzamie rezultāti mācību saturā.

Sēdes laikā eksperti diskutēja par liekā svara un aptaukošanās tendencēm. Tika apspriests VM rīcības plāns liekā svara un aptaukošanās izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam, starptautiskā skolēnu veselības paradumu pētījuma dati, kā arī veselīga uztura un fizisko aktivitāšu jautājumu integrācija izglītībā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) norādīja, ka uzlabojumu panākšanai ir nepieciešama kompleksa pieeja, atkārtoti pauzdams, ka liekais svars Latvijā ir sasniedzis “pandēmijas līmeni”.

Uztura padome atbalstīja VM izstrādātā “Rīcības plāna liekā svara un aptaukošanās izplatības mazināšanai 2025.-2029.gadam” tālāku virzību un iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Rīcības plāns šobrīd ir saskaņošanas procesā.

Uztura padome ir koordinējoša un konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt uztura politikas īstenošanu, analizēt ar uzturu saistītās sabiedrības veselības problēmas un sniegt priekšlikumus.

Jau vēstīts, ka VM izstrādātajā rīcības plānā uzmanība pievērsta profilaksei, sabiedrības veselībpratības veicināšanai, veselīgāka dzīvesveida popularizēšanai, kā arī atbalstam riska grupām un aptaukošanās ārstēšanas iespēju paplašināšanai.

VM vērš uzmanību, ka liekā svara un aptaukošanās izplatības līmenis Latvijā ir satraucoši augsts – 59,4%. Kopš 2016.gada tas ir pieaugums par 4,8%.

Katrs trešais 13 gadus vecs zēns cieš no liekā svara, un arī meiteņu vidū aptaukošanās problēma ir aktuāla – paaugstināts ķermeņa masas indekss ir katrai piektajai pusaudžu vecuma meitenei, liecina Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) dati.

Latvijas skolēnu veselības paradumu pētījumā secināts, ka ģimenes ēšanas paradumi būtiski ietekmē bērnu uzturu. Mazāk nekā 50% bērnu Latvijā regulāri brokasto pirms došanās uz skolu, lai gan uztura speciālisti īpaši uzsver brokastis kā sabalansēta uztura pamatu. Aptaujā piedalījušies 6042 skolas vecuma respondenti.

Arī citi ēšanas paradumi liecina par nepietiekamu uztura kvalitāti – SPKC dati rāda, ka vidēji tikai katrs piektais pusaudzis ikdienā ēd augļus, bet dārzeņus lieto tikai ceturtā daļa skolēnu.

Diemžēl daļa pusaudžu izmēģina dažādas, pārsvarā neveselīgas, svara samazināšanas metodes, kas rada ilgstošas veselības problēmas.

Liekais svars un aptaukošanās Latvijā ir “epidēmija”, un ar to jācīnās dažādiem veidiem, tostarp popularizējot fiziskās aktivitātes skolā un darbā, stiprinot ģimenes ārstu lomu un mainot pievienotās vērtības nodokli virknei preču, prezentējot rīcības plānu šīs problēmas izplatības pieauguma mazināšanai 2025.-2029.gadam, norādījuši veselības eksperti un VM pārstāvji.